Dziesma “Runā, runā” nekādos ierakstos nav skanējusi, bet tā ir kļuvusi par “Velomūzikas” firmas zīmi. Tā par šo skaņdarbu izsakās mūziķis Kārlis Kazāks, kurš savā debijas grāmatā “Sākums mūs atrod pats” ir apkopojis deviņu vasaru laikā piedzīvotos koncertceļojumus pa Latviju ar velosipēdu. Kā norāda izdevuma autors, darbā runa ir par vairākiem sākumiem, bet galvenokārt tas ir par to, kā ir radies stāsts par “Velomūziku”. Citiem vārdiem sakot, kā skaņu mākslinieki, pārvietojoties ar velosipēdiem pa šauriem, maz zināmiem ceļiem, piestāja apdzīvotās vietās, mainot mūziku pret naktsmājām. Grāmata tapusi, balstoties uz Kazāka atmiņām. Mūziķis stāsta: “Viss ir uzrakstīts pandēmijas laika vakaros, kad aiz gara laika šķirstīju telefonā visvecākās bildes, kādas ir. Tās arī ir no pirmā brauciena, kuras ir ar tādiem tā laika “Instagram” filtriem un tādas ļoti dīvainas. No tām sāka atgriezties atmiņas, kuras man pēkšņi šķita, ka būtu labi pašam priekš sevis vienkārši salikt uz papīra, lai nepazūd. Pārvērtās par to, ko pārvērtās – grāmatas formātā.”
Kopš 2012. gada, kad notika pirmais “Velomūzikas” ceļojums, mūziķis kopā ar citiem māksliniekiem ir nobraucis vairāk nekā 5000 kilometrus, kopumā sniedzot vismaz 80 koncertus. Kārlis Kazāks atzīstas, ka, viņaprāt, velosipēds ir visbrīnišķīgākais transportlīdzeklis, ar kuru var ceļot pa Latviju: “Ar velosipēdu var iebraukt tur, kur neiebraukt ar mašīnu, kur neiebraukt pat ar moci. Ar velosipēdu mēs izstumjamies cauri vietām, kur vairs nav tiltiņu pār upītēm.
Mēs nonākam vietās, kurās tiešām citādāk nenonāktu.
Tas, kas ir forši, ka tas temps ļauj uztvert visu, kas ir apkārt, – visu laiku jūti smaržu, visu laiku esi klāt, sasveicinies ar cilvēkiem, kas strādā ceļmalās. Es zinu, ka mani draugi vienmēr brīnās pēc tam, kad iebrauc ar mašīnu kādā ciematā, ka es zinu, kur ir veikals. Ar velosipēdu es tur braucu un vienkārši zinu. Ja ar mašīnu esmu piebraucis, it īpaši tagad ar navigācijas aplikācijām, mēs taču brīžiem nesaprotam, kur mēs vispār esam. Mēs tikai sekojam bultiņām.”
Turklāt, piestājot kādā privātteritorijā ar velosipēdu, saimnieka attieksme pret iebraucēju ir labvēlīgāka nekā tad, ja atbrauc ar automašīnu vai atnāc ar kājām, stāsta mūziķis, atminoties, ka auditorija skaita ziņā katru vakaru ir dažāda. Ir bijis, ka mūziķus klausās divi cilvēki, bet kādu reizi romantisko vakaru sanāca klausīties pat 300 cilvēku.
Ja pirmajos gados velomūziķi naktsmājas izvēlējās uz labu laimi, tad nākamajos vasaras ceļojumu sāka plānot jau ap Ziemassvētkiem. Kārlis Kazāks stāsta, ka braucienā ik reizi dodas dažāds interesentu skaits. Ir, kad ceļā dodas daži mūziķi, bet citu reizi to skaits sasniedz pat 14.
“Tad, kad cilvēki iztēlojas tādus velomūziķus, nezinot, kā tas ir, tad parasti iztēlojas tādu priecīgu cilvēku kompāniju, kas jautri brauc un jautri tādā Brēmenes muzikantu stilā muzicē. Tad jāsaka, ka tie trešo, ceturto, piekto dienu vakari tajos braucienos nāk ar tādu pamatīgu nogurumu. Es to saucu par "mums, kuri nevar vairs pamelot". Mēs spēlējam to, ko gribas, tā, kā gribas. Tad ļoti bieži izskan lēnākas, mierīgākas dziesmas,” atzīmē Kazāks.
Lai gan mūziķis literatūras lauciņā līdz šim nav darbojies, autors stāsta, ka rakstīšana viņam nav sveša, jo ar to nodarbojas itin bieži, sacerot, piemēram, dziesmām vārdus. Savukārt, rakstot savu pirmo grāmatu, Kārlis Kazāks procesu izbaudījis, piebilstot, ka tā īsti nebija klasiskā rakstīšana, bet gan vairāk atmiņu pārskatīšana.
Grāmatas redaktore Ilze Vācere mūziķa grāmatā ir saredzējusi lielu apjomu labestības pret cilvēkiem, dabu un Latviju kopumā. Viņa teic: “Patiešām tāda ļoti sirsnīga un ļoti mīļa grāmata. Es pat teiktu, ka ir citi cilvēki, kuri noslīgst savas mīļotās priekšā uz ceļa un atzīstas viņai mīlestībā.
Bet Kārlis Kazāks uzkāpj uz velosipēda un atzīstas mīlestībā Latvijai.”
Grāmata ir bagāta ar dažu centimetru lieliem, paša autora zīmētiem darbiem, kuros viņš attēlo katra brauciena laikā nobraukto maršrutu un spilgtus brīžus no ceļojumiem. Turklāt vairumā darbu Kārlis Kazāks ir pacenties uzzīmēt arī vienas no galvenajām “Velomūzikas” sastāvdaļām – velosipēdu un ģitāru.
