Rīgas Centrālā bibliotēka
Kā stāsta Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Vineta Baško, publisko bibliotēku krājuma veidošanas principi ir līdzīgi visā valstī, jo šis krājums veido informācijas kopumu, kas ir paredzēts plašam lietotāju spektram – sākot ar vismazākajiem lasītājiem un beidzot ar senioriem. Zinātniskajās un valsts nozīmes bibliotēkās krājuma veidošanas principi būs citādāki.
“Rīgas Centrālās bibliotēka ir liela publiskā bibliotēka. Visā Rīgā mums ir 25 filiāles, 3 ārējie apkalpošanas punkti: viens ir Bērnu slimnīcā – “Saulaino dienu bibliotēka”, viens ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes Rīgas Centrālcietumā, tad mums ir Dienas aprūpes centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem. Vēl mums ir Vispārējās izglītības iestāžu bibliotēku metodiskā lasītava un vasarās mums darbojas arī Pludmales lasītava Lucavsalas atpūtas parkā. Tātad
atkarībā no tā, kādas lasītāju grupas ir katrā filiālē vai ārējās apkalpošanas punktā, tad arī mēs komplektējam šo literatūru.
[..] Vairākās filiālēs mums ir daļēji specializēts krājums,” stāsta Baško.
Galvenokārt Rīgas Centrālajā bibliotēkā tiek komplektēta daiļliteratūra (latviešu oriģinālliteratūra, literatūra svešvalodās un tulkojumi), nozaru literatūra, kas atbilst publiskas bibliotēkas lietotāju vajadzībām. Lielu daļu krājuma sastāda bērnu literatūra. Krājumā, protams, ne tikai grāmatas, bet arī periodiskie izdevumi, audio, video ieraksti, spēles, kartogrāfiskie izdevumi.
Taujāta, vai pēdējo gadu laikā ir novērotas kādas tendences lasītāju grāmatu izvēlē, Baško atbild: “Publiskajā bibliotēkā ļoti liela nozīme ir arī televīzijai, radio.
Ja radio būs kāds radio lasījums vai televīzijā ir noskatīta filma, vai kinoteātrī ir iznākusi jauna latviešu filma pēc kādas grāmatas motīviem, noteikti tas ir pirmais signāls, ka bibliotēkā šo grāmatu lasīs.
Tad mums ir tukši plaukti, visi eksemplāri paņemti.”
Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma brīžos Rīgas Centrālā bibliotēka ir apmeklētājiem slēgta. Pieejami vien attālinātie pakalpojumi – gan pašu veidotās, gan citu bibliotēku, gan abonētās datu bāzes. Kā ļoti labu platformu Baško izceļ "Trešā tēva dēla" e-grāmatu bibliotēku, kuru var lasīt publisko bibliotēku lietotāji, reģistrējoties ar savu bibliotēkas lietotājvārdu un paroli. Rīgas Centrālā bibliotēka tostarp regulāri veido virtuālās izstādes, lai popularizētu krājumu, lai atgādinātu par pasākumiem, jubilejām, gadadienām, atceres dienām.
Protams, pandēmijas laika ietekme uz bibliotēkām un lasīšanu kā tādu, ir jūtama, pauž Baško.
Ventspils Pārventas bibliotēka
Ventspils Pārventas bibliotēkā ir aptuveni 2400 lasītāju, un tā ir viena no septiņām pilsētas bibliotēkām. Kopumā Ventspils novadā informācijas pieejamību iedzīvotājiem nodrošina 13 vietējas nozīmes bibliotēkas. Plašā un laikmetīgi iekārotā Pārventas bibliotēka ir arī kultūras centrs, kas uzņem koncertus, skolu izlaidumus un literāros lasījumus.
Grāmatu fonds tiek veidots līdzīgi kā citās bibliotēkās – sekojot izdevniecību jaunumiem un grāmatnīcu veidotajiem grāmatu topiem.
Nereti grāmatas tiek izvēlētas, domājot par lasītājiem, kuriem tās varētu patikt. Ja ar izvēli trāpīts, par attiecīgo grāmatu ieinteresēsies arī citi.
“Vislabāk reklāma ir no mutes mutē, manuprāt,” vērtē Pārventas bibliotēkas vadītāja Solvita Štekerhofa. “Man ļoti patīk, ka pēdējos gados ir aktivizējusies “Instagram” grāmatu popularizēšana, kur ne tikai šie ietekmes līderi jeb influenceri stāsta par grāmatām, bet arī parasti cilvēki, parastas mammas, skolotājas, bibliotekāres un citi entuziasti stāsta par grāmatām, kuras ir patikušas vai gluži otrādi – nav patikušas, parāda ārzemju literatūru, kas var būt ne tikai daiļliteratūra, bet arī nozaru literatūra.”
Vaicāta par pandēmijas laika ietekmi uz Pārventas bibliotēkas darbību, tās vadītāja piemin kolēģus, kuri šeit strādā jau 20 un vairāk gadus – viņiem šis esot ļoti grūts posms: “Pat ja viņi saka, ka viņi jau šobrīd ir apraduši, viņi ir tie, kuriem visvairāk, manuprāt, pietrūkst saskarsmes ar savu lasītāju. Manas paaudzes darbinieki – man šķiet, ka mēs spējam ļoti ātri pārorientēties no darba klātienē uz attālināto darbu. Mums jau ir vesela gada pieredze. Mēs zinām – ja nenotiek pasākums klātienē, mums jau vairāki pasākumi uzreiz ir sagatavoti “zūmā”. Bet šiem maniem kolēģiem gan ir grūti. Tas ir viens. Otrs –
lasītāji ir ļoti izbrīnīti par jauno lēmumu, ka bibliotēkās pat nevar grāmatas iesaiņot paciņās un izņemt bezkontaktā vai distancēti, ko varēja iepriekš.
Nav pierādīts, ka tieši no tām grāmatām cilvēki saslima vairāk. Tas ir tas, [par] ko man katru dienu zvana cilvēki un netic tam, ka bibliotēkā var tikai nodot grāmatu kastē.”
Pandēmijas laikā Pārventas bibliotēkas pastāvīgo lasītāju skaists ir sarucis. Lai nezaudētu tos, kuri ir palikuši, bibliotēkas darbinieki vismaz elektroniski cenšas lasītājus apgādāt ar informāciju, piemēram, nosūtot kādu rakstu. “Tā, lai viņi nejūtas pamesti,” uzsver Štekerhofa, “jo cilvēkiem ir ļoti nepieciešams šajā grūtajā laikā sajust piederības sajūtu. Ir cilvēki, kas šobrīd piezvana bibliotekāram. Viņš jau zina, ka grāmatu nevarēs dabūt, bet mēs parunājam par grāmatām, žurnāliem vai vienkārši parunājam.
Bibliotēkā šobrīd ir gandrīz kā tāds palīdzības dienests, palīdzības tālrunis, kur mēs uzklausām.”
Rēzeknes Centrālā bibliotēka
Pēc diviem gadiem Rēzeknes Centrālā bibliotēka svinēs 80 gadu jubileju. Vēl pilsētā darbojas 2. bibliotēka un Bērnu bibliotēka. Savukārt visā Rēzeknes novadā kopumā lasītājus pie sevis aicina 36 bibliotēkas, sākot ar Audriņiem un beidzot ar Radopoli Viļānu novadā.
Kā grāmatu krājumu komplektē Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, stāsta tās direktore Ruta Suseja: “Bibliotēkas krājumu mēs komplektējam atbilstoši krājuma koncepcijai, kas katrai bibliotēkai ir obligāts dokuments. Bibliotēku likums nosaka, ka bibliotēkas ir neatkarīgas sava krājuma komplektēšanā, kas attiecas gan uz grāmatām, gan periodiskajiem izdevumiem.” Prioritāte no valodām ir latviešu valodai. “Protams, bibliotēkas profilam atbilstoša un nepieciešama, un pieprasīta literatūra tiek komplektēta arī krievu un angļu valodā,” norāda Suseja.
Krājumu veido uzziņu resursi, skolēnu mācību procesā nepieciešamā literatūra, nozaru literatūra, izdevumi par Latvijas vēsturi, kultūru, cilvēkiem un, protams, daiļliteratūra – prioritāte latviešu oriģinālliteratūrai, kura tiekot iepirkta relatīva pilnīguma līmenī.
Ja par lasītāju izvēlēm – te atkal priekšplānā daiļliteratūra un kas ne mazsvarīgi – jaunākā.
“Ir vairāki lasītāji, kuri aktīvi seko līdzi visam, kas ir sagatavošanā, visam, kas tiks izdots. Viņi nāk pie mums un pat ierakstās rindās
– mums bibliotēkā ir tāda kladīte, kur cilvēki pierakstās, ka viņi vēlētos izlasīt šo grāmatu un, protams, mēs pērkam šīs grāmatas. Noteikti iemīļoti ir detektīvromāni – gan latviešu, gan ārzemju, piemēram, zviedru autoru darbi. Šobrīd ļoti populāra ir romānu sērija “Zvaigznes detektīvu klubs”,” komentē Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore. “Protams, mazāk lasa dzeju. Manuprāt, ēnā paliek arī latviešu literatūras klasika. Es gan teiktu ēnā, bet ne galīgā tumsā, jo tomēr šad un tad vēl lasa literatūras klasiku. [..] Jāpiebilst, ka ir pieaudzis pieprasījums pēc medicīnas literatūras, kā arī pieprasītas ir grāmatas par psiholoģiju. Savukārt bērniem un jauniešiem patīk grāmatas ar komiksa elementiem, dažādiem fantastiskiem tēliem, arī ar raitu, dinamisku sižetu.”
Lūk, vēl divi Susejas novērojumi – pusaudži mazāk lasa iespiestos žurnālus un mazāk tiek izmantota arī uzziņu literatūra.
Arī Rēzeknes Centrālā bibliotēka saviem lasītājiem piedāvā plašas attālināto pakalpojumu iespējas.
Bibliotekāri esot apguvuši jaunas digitālās prasmes un veiksmīgi organizē pasākumus tiešsaistē – tikšanās ar autoriem, seminārus, bibliotekārās stundas, sarunu ciklus. Abonēti un apgūti arī dažādi digitālie resursi.
Atgādinām par informācijas resursu, kurš ikvienam pieejams tīmeklī – Latvijas Nacionālās bibliotēkas platforma Periodika.lv, kurā iespējams iepazīties ar šobrīd visplašāko drukātās preses arhīvu digitalizētā formātā. Tāpat turpinās jaunu tiešsaistē pieejamu šķirkļu papildināšanas darbs Nacionālajā enciklopēdijā.
