Rokpelnis: Daudziem brīvība nav vajadzīga

„Cilvēki ir aizmirsuši, ko nozīmē gaisa trūkums. Ļoti daudziem brīvība nav vajadzīga". Šādu uzskatu intervijā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" pauž dzejnieks Jānis Rokpelnis.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis sāka piedalīties Dzejas dienu pasākumos 1970.gados.

„Dzejai bija cita funkcija un savādāka uztvere, tāpēc šīs Dzejas dienas tieši pie Raiņa pieminekļa bija tāds, kā tagad mēdz teikt, pozitīvas enerģijas sablīvējums, jo tur uzstājās viesi arī no citām PSRS daļām un tautām. Starp tiem bija tiešām izcili cilvēki, kuru attieksme pret režīmu bija saklausāma, lai arī pausta caur puķēm,” Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” stāsta Rokpelnis.

Rokpelnis norāda, ka viņam nav žēl padomju pagātnes un viņš par to laiku nedomājot, lai gan tieši par to raksta romānu.

Cilvēki ir aizmirsuši, ko nozīmē gaisa trūkums,” uzsver dzejnieks. „Ļoti daudziem brīvība nav vajadzīga.”

Rokpelnis skaidro, ka cilvēki no padomju laika atceras tieši materiālās lietas. Arī radošās inteliģences vidū esot šādi cilvēki, un tas Rokpelnim ir absolūti nepieņemami.

Atbildot uz jautājumu, vai dzejnieki šobrīd ir materiāli citā statusā, salīdzinot ar tiem laikiem, Rokpelnis piemin faktu, ka PSRS Rakstnieku savienība dibināta 1934.gadā, bet Komponistu savienība vēlāk.

„Staļins, pats būdams apdāvināts dzejnieks, ļoti labi saprata literatūras kā propagandas ārkārtīgi milzīgo nozīmi. Tāpēc viņš baroja rakstnieku, un pat kaut kāds otršķirīgs dzejdaris varēja pārtikt tikai no tā, ko viņš raksta vai arī atdzejo,” stāsta Rokpelnis, piebilstot, ka tas ir pieradums, pēc kura visi tagad vadās. Rokpelnim pašam dzeja nav bijusi maizes darbs, taču profesionāliem literātiem situācija ir atšķirīga.

Savukārt dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kurš piedalās Dzejas dienās jau 17.gadu,  intervijā raidījumā „Kukltūras Rondo” atzīst, ka par Dzejas dienu statusu, salīdzinot ar padomju laikiem, viņam ik gadu kāds prasot.

Man vienmēr gribas teikt: atstājiet tos padomju gadus gaišā piemiņā un vienkārši ar atvērtām acīm, ausīm un sirdīm nāciet un skatieties, klausieties, ko jums dzīvi dzejnieki stāsta,” saka Vērdiņš.

Kārlis Vērdiņš par Dzejas dienām

    Vērdiņš nenoliedz pēctecību dzejā, bet piekrīt Rokpelnim, ka nav iemesla glorificēt padomju laika Dzejas dienas. Tāpat dzejnieks negribētu, lai atmiņas par padomju laika Dzejas dienām traucētu lūkoties uz to, kas notiek tagad.

    „Mākslai totalitārā valstī ir viena funkcija, bet brīvā valstī ir cita funkcija,” skaidro Vērdiņš. „Es neredzu nekādu iemeslu grimt nostaļģijā par padomju laiku Dzejas dienu varenību.”

    Kā jau vēstījām, šogad Dzejas dienas svinēs 50.gadskārtu, kam par godu paredzēta plaša un daudzveidīga pasākumu programma.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Literatūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti