“Rīgas pieraksts dzejā” ir asociatīvs ceļojums, izceļot četrus laika nogriežņus, kuros veidojās un attīstījās Latvijas valsts un jaunas mākslas tendences. Izstādes pirmā daļa “Pilsēta kā nenovēršama ideja” ir tuvošanās vēl topošajai pilsētai, kur veidojas gan jauno dzejnieku skepse pret augošās lielpilsētas straujo un, viņuprāt, samaitāto dzīvi, gan arī nākotnes vīzijas par Rīgu kā Rietumeiropas metropolēm līdzvērtīgu kultūras centru. Šī posma spilgtākie dzejas pārstāvji ir Jānis Poruks, Fricis Bārda, Edvarts Virza, Elza Stērste, Antons Austriņš, Jānis Akuraters, Linards Laicens un citi.
Starpkaru Rīgu reprezentē “Elektrizētās Rīgas” ideja – pilsēta dzejā parādās kā dinamisks un dzīvs organisms un valdzina ar bagātīgo kultūras dzīvi, tai sabalsojoties ar modernisma tendencēm Rietumeiropā. Šajā periodā pilsētu apdzejo Arveds Švābe, Aleksandrs Čaks, Pēteris Ērmanis, Jānis Sudrabkalns, Eriks Ādamsons, Linards Laicens, Mirdza Ķempe, Lūcija Zamaiča, Austra Skujiņa, Andrejs Kurcijs, Valdis Grēviņš, Jānis Grots un citi.
“Sagūstītā Rīga” ir stāsts par galvaspilsētu padomju gados un “Elles ķēķi” Ņujorkā. 1960. gadu sākumā okupētās Rīgas teritoriju apgūst jauna, dažkārt par disidentisko dēvētā dzejnieku paaudze, savukārt “Elles ķēķa” grupējums Ņujorkā piedzīvo gan māksliniecisko kulmināciju, gan izirumu. Laikmetu dzejā atspoguļo tādi autori kā Ojārs Vācietis, Uldis Bērziņš, Monta Kroma, Vizma Belševica, Māris Čaklais, Linards Tauns, Gunars Saliņš, Roberts Mūks, Dzintars Sodums.
Izstādes noslēdzošais posms “Slengs pilsētas ielās” veltīts urbānās dzejas attīstībai, sākot no 1980. gadu vidus līdz mūsdienām. Atmodas gados spēcīgo “Elsberga, Melgalva un Kunnosa paaudzi” lēnām papildina jaunā (Andris Akmentiņš, Jānis Elsbergs (Ramba), Ieva Roze, Linards Zolnerovičs u.c.), taču paradigmu maiņa notiek lēnām. To ar saviem otrajiem dzejoļu krājumiem iezīmē Edvīns Raups un Eduards Aivars, savukārt 1990. gadu nogalē literatūras ainu papildina Kārlis Vērdiņš, Marts Pujāts, Ronalds Briedis, Ingmāra Balode – autori, kuri brīvi rīkojas ar nacionālajiem kodiem un vēsturisko atmiņu, kombinējot to ar pasaules modernās dzejas tendencēm. Krasāku lūzumu uz kosmopolītisku dzejas telpu un vispārinātu pilsētas tēlu iezīmē jau nākamā dzejas paaudze – Arvis Viguls, Artis Ostups, Krišjānis Zeļģis un citi.
Savas pieturas izstādes maršrutā rada arī laikmetīgās mākslas pārstāvji Anna Salmane un tekstgrupa “Orbīta”, kas veidojuši interpretācijas par nozīmīgu pilsētas dzejnieku darbiem. “Orbīta” savā audio-mehāniskajā objektā “piešķīrusi balsi” pazīstamākajam Rīgas apdzejotājam Aleksandram Čakam, savukārt Anna Salmane iedvesmojusies no savulaik aizliegtā Vizmas Belševicas dzejoļa “Latvijas vēstures motīvs: Vecrīga” un Gunara Saliņa “Apmežosim Ņujorku” dzejas rindām. Viņa veidojusi personīgās izjūtās un pārdomās balstītus darbus par to, kā padomju laika cenzūras žņaugus pārmanto mūsdienu paaudzes, kā arī par ilgām pēc dzimtās pilsētas – Rīgas.
RMM rosina veidot arī mūsdienu Rīgas pierakstu, aicinot dzejniekus radīt jaunus darbus, kuros atspoguļoti pilsētas motīvi. Ar jaunajiem tekstiem būs iespēja iepazīties gan izstādē, gan autoru lasījumos.
Izstādes “Rīgas pieraksts dzejā” veidotāji: RMM eksperti Ieva Āva (“Pilsēta kā nenovēršama ideja”), Anita Smeltere (“Elektrizētā Rīga”), Krista Anna Belševica (“Sagūstītā Rīga”) un Marians Rižijs (“Slengs pilsētas ielās”), scenogrāfs – Rūdolfs Baltiņš.
