«Rīgas iestaigāšana» turpina «Rīgas iedzimtos»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Jāņa Rokpeļņa jauno grāmatu veido vairāk nekā 50 esejas par pazīstamiem Rīgas māksliniekiem, kuri ar autoru dalījušies savās bērnības atmiņās par Rīgu.

Klajā nākusi Jāņa Rokpeļņa grāmata "Rīgas iestaigāšana", kas ir savulaik populārās grāmatas "Rīgas iedzimtie" turpinājums. Grāmatu veido esejas par pazīstamiem Rīgas māksliniekiem, kuri ar autoru dalījušies savās bērnības atmiņās par Rīgu. Viņu vidū ir režisore Māra Ķimele, mūziķi Evita Zālīte un Andris Dzenītis, literāti Juris Zvirgzdiņš un Inga Ābele un vēl daudzi citi. Līdzās 20t jaunajām esejām grāmatā iekļauti arī mākslinieku portretējumi no pirmās grāmatas, kas jau kļuvusi par bibliogrāfisku retumu.

90. gadu sākumā Jānis Rokpelnis strādāja laikrakstā "Labrīt", un viņa uzdevums bija veidot aprakstus par Rīgu. Viņš izdomāja to darīt caur Rīgā dzimušu mākslinieku acīm: izvēlējās vienu mākslinieku, aizbrauca ar viņu kopā uz šī mākslinieka bērnības vietām, izstaigāja tās, izrunājās un gala rezultātā iznāca gan informatīvs, gan reizē emocionāls stāsts, kas portretēja gan šo cilvēku, gan arī kādu daļu Rīgas. Šīs pastaigas ar māksliniekiem tika apkopotas grāmatā "Rīgas iedzimtie", kas kļuva lasītāju ļoti iemīļota.

Arī pēc tam Jānis Rokpelnis viņam pašam ļoti interesantās pastaigas turpinājis, un tikko klajā nākusi jaunā grāmata "Rīgas iestaigāšana". Tajā kopā ar Noru Ikstenu var paviesoties viņas bērnībā Tomsona ielā, kur viņa atceras pat peļķi, kurā bērnībā atradusi vienu rubli, ar Liānu Langu apciemot Hāpsalas ielas namu Sarkandaugavā, kura pagalmā viņa savulaik spēlēja kazakus-razbainiekus un kaļimbambā un sapņoja kļūt par astronomi, ar komponistu Andri Dzenīti izstaigāt Dzegužkalnu, bet ar mākslinieku Ivaru Poikānu pabūt Priežu ielā, kur viņš šķūnītī taisīja biszāles un pagalmā ar puikām kāvās. Grāmatā iekļautas 20 jaunas esejas, kam raksturīga stilistiski ekstravaganta valoda. Esejas nav garas, bet noskaņu un informācijas ziņā tās ir blīvas, par dažiem māksliniekiem var uzzināt radu rakstus no pavisam tāliem laikiem un šai saistībā autora secinājums - tipisks rīdzinieks ir tāds, kurā murd dažādu tautu asiņu tirgus. Etniskais saliktenis - tā autors raksturojis arī leģendāro kostīmu mākslinieci Baibu Puzinas, kuras jau vairāk nekā 10 gadus nav starp mums, bet caur kuras dzīvi viņš izstāstījis gandrīz vai visu Latvijas modes vēsturi. Spilgti stāstā iezīmēta 50. gadu Rīga, kad rokenrola dejošana ballītēs bija viens no smagākajiem pretvalstiskajiem noziegumiem, bet sievietei staigāt bikškostīmā bija kas ļoti neķītrs un par to pat Baiba Puzinas tika izdzīta no tirgus, kuplu lamu pavadīta.

Kopumā grāmatā izlasāmas vairāk nekā 50 esejas, grāmatas vāku rotā fotogrāfija ar krāšņām, bet krietni nostaigātām flīzēm no kāda Rīgas nama, kuru dekoratīvie, vijīgie motīvi reizē šķiet simbolizē arī Rokpeļņa barokālo grāmatas valodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti