Regulāra atbalsta trūkums liek literātiem konkurēt par NRAF stipendijām

Nacionālā rakstniecība ir valodas un kultūras pamats, un tā ir pienācīgi jāatalgo - ar šādu mērķi 2012.gadā Valsts prezidenta paspārnē tika dibināts Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds (NRAF). Rakstniecība ir no tām kultūras jomām, ko privātie mecenāti līdz šim atbalstījuši mazāk, un vajadzēja divus gadus, lai savāktu gana līdzekļu pirmajām stipendijām. Pēc iesniegto manuskriptu izvērtēšanas žūrija tās nolēmusi piešķirt literātiem Jānim Rokpelnim un Arvim Vigulam. Konkurence bijusi liela, jo citu atbalsta iespēju literātiem Latvijā ir maz. Lielākā daļa ikdienā spiesti strādāt citus darbus un rakstīšanai var nodoties tikai brīvajā laikā.

„Es uzskatu šo dienu un brīdi par vēsturiskiem, tādēļ labprāt esmu piekritis kļūt par fonda patronu un, atbalstot tā darbību, aicinu arī citus mecenātus ziedot nacionālās rakstniecības atbalstam,” - šis Valsts prezidenta pirms diviem gadiem paustais aicinājums tagad materializējies divās piectūkstoš eiro stipendijās.

Fonda dibinātāju Knuta Skujenieka, Edvīna Raupa un Liānas Langas veidotā žūrija sešu prozas un deviņu dzejas pieteikumu konkurencē par labākajiem atzinusi Jāņa Rokpeļņa topošo romānu „Muzejs” un Arvja Vigula topošo dzejas krājumu „Grāmata”.

„Jānis Rokpelnis ir mūsu, tā teikt, dzīvais klasiķis, (..) un viņam raksturīgs unikāls rakstniecības stils (..), kas panākts ļoti ilga profesionāla darba rezultātā. Tas ir tiešām jau kā rasas lāse! Un arī romāna ideja, manuprāt, ir ļoti interesanta. (..) Savukārt Arvis Viguls ir sevi pierādījis ar divām grāmatām kā viens no visspilgtākajiem jaunās paaudzes autoriem, un arī jaunās grāmatas manuskriptā viņš demonstrē profesionālu izaugsmi un ļoti nopietnu, vērā ņemamu līmeni,” stipendiju saņēmējus raksturo viena no žūrijas loceklēm Liāna Langa.

Divdesmit sešus gadus vecais Arvis Viguls latviešu dzejā ienācis ar krājumiem „Istaba” un „5:00”, kas tapa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Par izcīnīto NRAF stipendiju dzejnieks ar gandarījumu teic - tas atgādina, ka mūsu darbam ir jēga.

Šāds atbalsts ir ļoti nozīmīgs un svarīgs, citādāk tiešām latviešu literatūra draud pārvērsties par lietu, ar kuru nodarbojas daži entuziasti, ziedodami savas naktis un brīvās stundas,” atzīst Viguls.

Lai pretendētu uz NRAF stipendiju dzejā, bija jāiesniedz vismaz 20 jau gatavu dzejoļu, bet visa krājuma koncepcija vēl top, stāsta autors:

„Līdz šim es jūtu, ka [krājumā] būs trīs atšķirīgas poētikas, ko savienošu kopā. Vienubrīd biju iecerējis rakstīt krājumu triloģiju, bet tad sapratu - tā kā pēdējā laikā rakstu retāk un teksti aizņem ilgāku laiku, tad nolēmu pamēģināt trīs virzienus, kas man ir prātā, apvienot vienā grāmatā. Varbūt es pat sev biju pateicis: ja dabūšu šo stipendiju, tad tā būs viena grāmata.”

Savukārt par NRAF prozas stipendiju taps Jāņa Rokpeļņa romāns „Muzejs”, pie kā autors strādā arī pašlaik, sazvanīts laukos.

„Romāns prasa pastāvīgu, sistemātisku darbu. Līdz šim es nevarēju pārlieku intensīvi pie tā strādāt, jo dažādu sadzīves apstākļu dēļ bija jāstrādā arī dažādi maizes darbi. Un savienot maizes darbu un sistemātisku strādāšanu [pie romāna] es diemžēl nemāku. Man ir nepieciešams strādāt aizgūtnēm,” saka Rokpelnis. Viņš priecājas, ka saņemtā stipendija to beidzot ļaus darīt. Romāna darbība risināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 70.gados un arī mūsdienās. Autors cer to pabeigt nākamā gada nogalē.

Abu Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda stipendiātu sveikšana notiks Dzejas dienu ietvaros 15.septembrī Mazajā ģildē. Kad tiks izsludināts nākamais konkurss, būs atkarīgs no tālākās ziedotāju labvēlības. Ja atsaucība augs, nākotnē varētu piešķirt arī trešo stipendiju - dramaturģijā.

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti