Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogosta kulturys nomā izvītuots nalels kulturviesturis muzejs, kas sovulaik puorsaukts pazeistamuo rakstnīka Ontona Rupaiņa vuordā. Muzeja vadeituoja Skaidreite Apeināne stuosta, ka koč ari izmāru ziņā tys ir nalels, te ir saleidzynūši lels informacejis kruojums, tymā vydā par Ontonu Rupaini, juo laikabīdrim i cytim pogosta dzeivē īvārojamim nūtikumim i cylvākim.
„Tys, ka itys muzejs sovulaik puorsaukts Ontona Rupaiņa vuordā daškier jam zynomu unikalitati, taipat, tei ir praktiski vīneiguo vīta, kur leluokā daudzumā ir šī te materiali par rakstnīku, kurš guojs nu Bieržgaļa pogosta... Itys muzejs paruoda juo daudzpuseigū perosneibu, ari vysu kū jis izsuoce, gon korus organizejūt, vysaidus dramatiskūs kolektivus i puļceņus. Bieržgalī jau tuos tradicejis turpynojās i nūteik tikpat stypri... Lela daļa Ontona Rupaiņa dorbu ir latgaliski, kas leidz ar tū samazynoj ari skaiteituoju lūku. Jam ir mozuok dorbu latvīšu literarajā volūdā, kas, pīmāram, ir Juoņam Klīdziejam, leidz ar tū J. Klīdziejs ir vaira pazeistams nikai Ontons Rupaiņs. Kas varātu byut vīns nu īmesļu, deļkuo jis sovulaik suoce vaira raksteit latvīšu literarajā volūdā. Jis ari pats ir sacejs, ka, kod uzroksta arheolingvisiku, ka tei gruomota ir paradzāta cīši mozam skaiteituoju lūkam – volūdnīki, viesturnīki i literati. Nūzeimeigs dorbs, bet konkretai mierķauditorejai. Vēļ vīns īmeslis, deļkuo jis nav tik populars, ka par jū ir pamoz runuots, ari Latvejis mārūgā. Tuos lītys gon ir lobojamys,” stuosta Skaidreite Apeināne.
Nazkodejuo muzeja vadeituoja Olga Pekša stuosta, ka Ontonam Rupaiņam i juo darbeibai veļteitejā ekspozicejā ir daudzi lītu i montu taišni nu poša rakstnīka sātys i personeigim kruojumim.
„Prakstiski vyss kū jius ite redzit. Ari gruomotys, par pīmāru, „Māra mostas” i „Baltie tēvi” ir vastys nu uorzemu, arheolingvistika, „Tauta gryb dzeivōt”, vacais i jaunais izdavums. Tagad nu jauna ir izdūti „Baltie tēvi” i „Māra mostas” niu ir dabojami bibliotekuos i skaitami. „Zemes sōļs” i vot ituos te vysys gruomotys ir dabuotys dzymtys sātā, Pūrišķu cīmā. „Pasaules vējos” – itū Paulīne Zalāne atvede, jo itū jis beja suocs jau slyms byudams...”
Ontons Rupaiņs saleidzynūši daudzi raksteja latgaliski, tik myuža golā vaira pīsaturiejs pi latvīšu literaruos volūdys. Daudzi nu juo dorbu aizsuokti vēļ Latvejā, koč voi idejiski, bet pabeigti, asūt trymdā. Dzeja, lugys, romani, naratai viesturiska satura literatura. Ilggadejuo muzeja vadeituoja Olga Pekša stuosta, ka jis pats nazkod asūt sacejs, ka vajadzēja vaira pīsavērst taišni viesturei.
„Myuža beiguos jis sacejs tai, ka vajadzējs vaira raksteit taišni par Latgolys viesturi, jo jis kai ba naīspēje vysu, kū gribēja. Pādejais beja „Rēzeknes rekviems”, kuru jis aizsuoce i napabeidze. Jam beja daudzi ideju, taidys druscenis ir savuokuse Pauline Zalāne „Pasaules vējos”. Jis tai i saceja, ka navajadziejs tuos lugys, dzeju i taidys lītys raksteit, koč gon tuos jam ir cīši lobys...”
Natuoli nu Ontona Rupaiņa muzeja, Biežgaļa pogosta Pūrišķu cīmā, atsarūn ari juo dzymtys sāta, kuru niu īkūpuse juo vacuokuo bruoļa Jezupa jaunuokuo meita Genofeva Rupaine. Izruodūt sātys apleicīni, stuosta Genovefa. „Ontons dzyma vot itamā vītā, te beja vaca sāta. Mums beja cīši gudra baba Anna, tautys dzīdneica i dzemdeibu pījiemieja. Bārnus vuiceja piec puoteru gruomotys, skaiteit i raksteit, taida izgleituota sīvīte tam laikam beja. Vot i roksta Rupaiņs par sevi: „Muni pyrmī sūli ir vyngrynuoti Latgolys sādžā iz dūbumainuo klūna”. Tymā muojā pat greidys nabeja. Vot ite beja tei muoja, sovpus itys ir akmiņs nu pyrmuos sātys pamatu, kur dzymušs pīci bārni: Jezups, Pīters, Helēna, Ontons i Anna. Jezups ir muns tāvs, kurš ite nūdzeivoja vysu myužu...”
Genofeva rakstnīku pīmiņ, golvonūkuort, nu dzierdātuo, skaiteituo i kaidys sasatikšonys Reigā 1970. godā.
„Jis atbrauce cīmā nu Amerikys, bet mums beja sasatikšona tikai Reigā. Jis brauce iz Pūrišķu cīmu, apsavērt dzymtū sātu, bet varys organi tuoļuok par Reigu nalaide, jis kai trimdinīks tyka uzskateits par dzimtinis nūdevieju... Tūlaik par Ontonu palyka cīši lobs īspaids. Humora pylns cylvāks, cīši zynūšs i interesants sarunu bīdrys. Vīnreizejs sarunu bīdrys. Maņ redzīs, ka jis tik stypri gribieja atbraukt iz dzymtū sātu, ka jis sovam dālam Juoņam beja pascejs, ka kotrā ziņā ir juobrauc iz Latveju. Juoņa sīva medmuosa Betija škārsteiklā beja atroduse, ka ir taids muzejs Bieržgalī i tai aizasuoce myusu sadarbeiba ar Juoni. Suokumā jī sasaraksteja ar muzeju i atbrauce iz tureini, tod iz itū sātu, kura tūlaik beja nūlaista i izlaupeita.”
Niu Genofeva ar Lendžu i Bieržgaļa pogosta pošvaļdeibu atbolstu, kai ari leidzcylvāku breivpruoteigu dorbu Ontona Rupaiņa dzymtys sātu ir sakūpuse i regulari ite sasapuļcej na tik dzymtys ļauds, bet ari sevkuram interesentam ir vareiba atbraukt i apsavērt vītu, kur dzims i bierneibu pavadejs rakstnīks, trymdys latgalīts Ontons Rupaiņs.
