Nupat Zebris par šo darbu saņēmis Eiropas Savienības Literatūras balvu. To pēc nacionālo žūriju ieteikuma piešķir jaunajiem prozas autoriem no dažādām Eiropas valstīm, kuru kontā ir divas līdz četras grāmatas. Iepriekš šo balvu no Latvijas saņēmuši rakstnieki Inga Žolude un Jānis Joņevs.
Zebris neslēpj, ka balvai jau šobrīd ir sava vērtība, jo pēc tās iegūšanas pastiprinātu interesi par “Gaiļu kalnu ēnā” ir izrādījuši uzreiz četri izdevēji. “[Pēc balvas iegūšanas] Pamodies slavens? Nē, taču man ir prieks, ka tas ir veicinājis ārzemju izdevēju interesi,” viņš norāda.
“Šai vēsturisko romānu sērijai ir liels potenciāls. (..) Interese par šo sēriju ir pieaugoša,” uzsver rakstnieks, piebilstot, ka sērijā iekļautajiem romāniem būtu jānonāk Latvijas skolēnu rokās.
“Gaiļu kalnu ēnā” ir pirmais rakstnieces Gundegas Repšes iedvesmotās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” darbs. Klajā tas nāca 2014.gadā, un tajā atainotie notikumi norisinās 19.gadsimta izskaņā un 20. gadsimta sākumā, tostarp 1905.gadā. Lai arī autors pats Latvijas Radio intervijā atzīst, ka darbā ir daudz vēsturiskas detalizācijas un reāli personāži, tomēr daudz nianšu ir arī izdomātas.
Tomēr attiecībā uz darbu ar ārvalstu izdevējiem Zebris akcentē, ka viss ir atkarīgs no tā, vai Latvijas literatūra turpinās saņemt atbalstu no valsts un vai notiks mērķtiecīgs darbs Latvijas literatūras popularizēšanā pasaulē.
Zebris akcentēja, ja Latvijas literatūru grib padarīt slavenu pēc 20 gadiem, tad ir jāpiedalās grāmatu tirgos, jāpiesaista tulkotāji, kas tulko darbus no latviešu uz “lielajām” pasaules valodām, jāpiesaista aģenti un smagi jāstrādā mārketingā.
“Tas ir tāds neinteresants rutīnas darbs, kā jebkurā citā nozarē,” paskaidroja Zebris.
Viņš uzsvēra, ka ir naivi domāt, ka Latvijā parādīsies kaut kāda literatūras zvaigzne, kas apžilbinās vispirms Latviju, pēc tam Baltiju, Ziemeļvalstis, Eiropu un pasauli. Tas nenotiks, ja nebūs mārketinga.
