Kultūras rondo

Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" atvērts mākslas "Melnais tirgus"

Kultūras rondo

Māris Bērziņš. Fragments no romāna par rakstnieku Vili Lāci

Literatūras festivāls “Prozas lasījumi 2020” savā 25. gadā notiks neklātienē

Rakstnieces un rakstnieka balss tiešsaistē – sākas «Prozas lasījumi»

No 1. līdz 6. decembrim starptautiskais festivāls “Prozas lasījumi” atzīmē savu 25. dzimšanas dienu neierastā formātā, tā programmai varēs sekot attālināti arī ārpus Latvijas robežām. Par festivāla vadmotīvu izvēlēta autora vārda brīvības un starpvalstu sakaru tēma.

“Prozas lasījumu” devīze šogad ir “Raksnieces balss, rakstnieka balss”, festivāla programmas norisei varēs sekot līdzi attālināti festivāla mājaslapā un portālos “Delfi” un “Satori”. Lasījumi būs dzirdami arī audio ierakstu formā Latvijas Radio un festivāla oficiālajā “Spotify” kontā. Autoru teksti tiks publicēti izdevuma "konTEKSTS" decembra un janvāra numuros. Dažādās interaktīvās aktivitātēs un iniciatīvās festivāla “Facebook” un “Instagram” kontos tiks aicināti piedalīties arī skatītāji.

25 gadu jubileja – iemesls atskatīties uz festivāla arhīviem

Festivāla kuratore Inga Žolude Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzina, ka neparastie apstākļi “Prozas lasījumu” organizēšanu padarījuši ļoti sarežģītu.

“Šis gads ir bijis milzīgs izaicinājums. Pieņemt lēmumu, ka festivāls tomēr notiks, bija sarežģīti, jo, protams, vieglāk būtu pateikt, ka šajos ārkārtas apstākļos, kad daudzas lietas ir aizliegtas, vieglāk ir atcelt festivālu un rīkot to nākamajā gadā. Bet tā kā festivālam ir 25 gadu jubileja, mēs izvēlējāmies pielikt papildus pūles un meklēt dažādus risinājumus, lai festivāls varētu notikt,” skaidroja Ilga Žolude.

Jubilejas svinībām par godu tikuši apkopoti arī arhīvu materiāli, kas dod ieskatu pagājušo 25 gadu liecībās.

“Šis 25 gadu jubilejas gads ir licis daudzas lietas novērtēt un pārvērtēt. Mēs esam arī pirmo reizi festivāla vēsturē apkopojuši visu 25 gadu festivāla arhīvu un padarījuši to pieejamu ikvienam festivāla jaunajā mājaslapā” aicināja rakstniece. “Protams, ir notikumi, kuri ir aizgājuši vēstures atmiņā un par kuriem nav liecību, bet tāpēc mēs arī aicinātu ikvienu, kam ir liecības no senākajiem gadiem, sūtīt tās uz festivālu, un mēs tās pievienosim šim, manuprāt, unikālajam arhīvam.”

“Prozas lasījumu” kuratore stāstīja, ka arhīva izveide arī palīdzējusi aptvert festivāla attīstību un transformāciju laika gaitā.

“Ieskatoties šajā arhīvā, protams, mēs redzam gan visus šos foto mirkļus, pazīstamās sejas, mums labi pazīstamos autorus pirms 25 gadiem, 24, 23 gadiem.

Redzama arī festivāla vēsture, kā tas ir pārveidojies un audzis, jo sākumā tas bija tikai piecu draugu pašiem savs lasījums, tagad tas ir nedēļu garš starptautisks festivāls.

Šim festivālam ir citi mērķi, citi izaicinājumi un citi uzdevumi,” skaidroja Inga Žolude.

Inga Žolude

Festivāla atklāšanā 1. decembrī pulksten 18.00 festivāla mājaslapā varēs redzēt arī Ināras Kolmanes veidoto arhīvu kolāžu. Festivālu ievadīs īsfilma “Prozas lasījumiem 25”, kurā apkopoti video materiāli no festivāla pirmsākumiem.

Īsfilmas autore stāstīja par svarīgāko, ko ieraudzījusi īsfilmas tapšanā. “Es redzu to izaugsmi, un, ja mēs atceramies ne tikai šo Ausmas Cimdiņas teikto par gaismu, kas joprojām ir pavadījusi “Prozas lasījumus”, jo tie ir notikuši katru gadu un, neskatoties ne uz ko, notiek arī šogad, bet arī atceramies to, ka īsfilmā ir arī Gunta Bereļa teiktais, ka ir jāuzmin, kuri no klātesošajiem varētu būt tie, par kuriem būs jāmācās skolās un par kuriem studenti rakstīs savus darbus. Par visiem varētu teikt, ka viņi ir realizējušies,” atzīmēja Ināra Kolmane.

Režisore uzsvēra, ka festivāls ir bijusi arī auglīga augsne svarīgu ideju dzimšanai. Viena no tām ir cikls “Rakstnieki tuvplānā”.

“"Prozas lasījumi” ir tie, kas radīja ideju, ko mēs sākām realizēt ar Gunti Bereli un vēlāk pieslēdzās Nora Ikstena ciklam “Rakstnieks tuvplānā”, jo mēs sapratām, ka, mainoties varām, sistēmām un principiem, kultūras joma praktiski netika arhivēta un filmēta. Tad radās cikls “Rakstnieks tuvplānā” un nu jau ir vairāk kā 40–50 portretu filmas, sākot ar Regīnu Ezeru un Miervaldi Birzi, Zigmundu Skujiņu līdz jaunajai paaudzei.”

“Prozas lasījumi” pāri robežām

Skaidrojot festivāla internacionālo ievirzi un Baltijas stāstu vakaru, kas notiks 4. decembri pulksten 19.00, Inga Žolude atzīmēja, ka tā nu ir kļuvusi par festivāla tradīciju.

“Baltijas stāstu vakars vai Baltijas autoru vakars ir pēdējos gados stingri nostiprinājusies tradīcija, kas ir jau pazīstama arī Lietuvā un Igaunijā. Starp viņu autoriem mēs saņemam arī ļoti labas atsauksmes par šo lasījumu,” stāstīja Inga Žolude. “Jāsaka, ka no pašiem festivāla pirmsākumiem iesaistītie autori un tulkotāji, tai skaitā Maima Grīnberga, ir strādājuši pie tā, ka šajos prozas lasījumos jau pirms 20 gadiem tiek iekļauti arī kaimiņvalstu autori, ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī autori no daudzām citām valstīm, to darot ar saviem spēkiem un diezgan ierobežotu finansējumu tajā laikā. Starp zināmākajiem viesiem bija, piemēram, Tatjana Tolstoja.”

Šogad Baltijas stāstu vakarā, kurā piedalīsies divi autori no Igaunijas, divi no Lietuvas un divi no Latvijas, nenotiks stāstu lasījumi, bet gan paneļdiskusija, ko vadīs literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs. Ar tekstiem interesenti var iepazīties festivāla mājaslapā, kur tie ir atrodami latviešu un angļu valodās.

Inga Žolude atzīmēja, ka internacionālais griezums un šī gada pārmaiņu izraisītā pieejamība festivāla saturam ir svarīgs pavērsiens.

“Es gribētu arī uzsvērt to, ka šī diskusija notiek angļu valodā. Mēs vispār redzam šo gadu ne tikai kā izaicinājumu gadu, bet arī kā lielo iespēju gadu. Visi šie pasākumi, gan tiešraides pasākumi, gan audio lasījumi Latvijas Radio programmās un festivāla oficiālajā kontā “Spotify” ir redzami un klausāmi visā pasaulē. Tāpēc mēs šo gadu latviešu literatūrai un arī festivāla kontekstā redzam kā lielo iespēju gadu,” atzina Inga Žolude.

Vārda brīvība – galvenā festivāla tēma

Inga Žolude arī stāstīja, ka festivālam pēdējos gados ir izvirzīts arī tematiskais un viesvalsts uzstādījums. Pagājušajā gadā viesvalsts bijusi Japāna un Rīgā festivāla ietvaros savus darbus lasījuši japāņu autori. Šogad "Prozas lasījumu" uzmanības centrā ir vārda brīvība un starpkultūru sakari. Zīmīgi, ka festivāla dalībnieku starpā bija iecerēts redzēt arī autorus no Baltkrievijas.

“Šajā gadā bija plānots runāt par autora izteiksmes brīvību un starpkultūru sakariem, kā viesvalstis aicināt autorus no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas, lai šajā 25. gadu jubilejā akcentētu būtiskas tēmas, kas ir visas pasaules literatūras centrā. Uzzinot par to, ka lasījumiem jānotiek neklātienē un viesi nevar atbraukt pie mums, bija jāmaina festivāla uzstādījums un koncepcija. Mēs bijām aicinājuši Nobela balvas literatūrā ieguvēju Svetlanu Aleksejeviču no Baltkrievijas. Politisko apstākļu dēl, kas tieši pēdējos mēnešos risinājās [Baltkrievijā], viņas dalība diemžēl bija jāatceļ,” stāstīja Inga Žolude.

Politiskās un rakstnieka vārda brīvības tematikas gaismā 6. decembrī pulksten 17.00 notiks tiešsaistes saruna ar ukraiņu rakstnieci Tamāru Horihu Zerņu. Viņas romāns “Meitiņa” latviešu valodā šogad iznācis izdevniecībā “Dienas Grāmata”.

“Autore no Ukrainas Tamāras Horiha Zerņa, kas strādā kā tulkotāja, ir uzrakstījuši šo romānu ar pseidonīmu un tas vēsta par kritiskajiem politiski militārajiem notikumiem, kas pirms dažiem gadiem notika Ukrainā. Viņa pati daļēji pieredzēja šo situāciju, bet lielākoties viņa ir aprakstījusi tās liecības, ko viņai ir pavēstījuši tuvie cilvēki,” stāstīja Inga Žolude. “Manuprāt, šī ir ļoti būtiska saruna, un, tā kā tā notiks angļu valodā, es ceru, ka tā pievērsīs uzmanību arī tai auditorijai, kas ir ārpus Latvijas robežām un liks paskatīties uz šo situāciju Doņeckā, par ko viņa raksta savā romānā, ar citām acīm.”

Lai arī festivāls “Prozas lasījumi” noslēgsies 6. decembrī, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo”, “Spotify” raidījuma vietnē un Latvijas Radio interneta vietnē vēl nedēļu pēc festivāla turpināsies festivāla 25. dzimšanas dienas svētku svinēšana skaniskā izteiksmē ciklā “Rakstnieces balss, rakstnieka balss”.

Ar pilnu festivāla programmu interesenti var iepazīties festivāla mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt