„Lazdu laipa”, „Ūdensnesējs”, „Tipsis, Topsis un Tedis”, „Anemones” - tie ir tikai daži no darbiem, ar kuriem atpazīstama literāte Ilze Indrāne Lai arī tuvinieki un novada ļaudis mudināja uz plašākām svinībām muzeja telpās, garā un fiziski vēl pavisam ņiprā rakstniece jubilejas reizē izvēlējusies tomēr palikt savās mājās.
„Lielā gara noslēgtība, kas domā, ka varbūt nāciet pie manis. Varbūt tagad ir tas laiks, kad nāciet pie manis,” Ilzes Indrānes vēlmi palikt mājās pamato viņas dēls Juris Jātnieks.
Ilze Indrāne, tāpat kā Regīna Ezera un Dagnija Zigmonte, literatūrā ienāca pafājušā gadsimta 50.gadu beigās un ātri kļuva populāra. Septiņu romānu, četru lugu, deviņu grāmatu bērniem un par bērniem, stāstu, miniatūru, eseju, publicistisku rakstu autore.
„Protams, viņa ir mūsu leģenda. Tā leģenda ir tāda, kas dzīvo ar mums un kas nav tāda sadomāta, viņa vienkārši savā ziņā iemieso Latviju divdesmitā gadsimta otrajā pusē un visu, kas te notika,” uzsver Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Par nopelniem Latvijas valsts labā 2012.gadā Ilze Indrāne saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. 23.aprīlī, kā vēl viens apliecinājums mūža ieguldījumam latviešu literatūrā, rakstniecei tika nodots Kultūras ministrijas Atzinības raksts.
„Pateicos jums visiem, ka jūs man esiet klāt stāvējuši, ka jūtos kā puķu dārzā jūsu vidū. Un jūtos drošībā, ka jūs visi esiet tepat un tepat, patiesi. Šai bagātajā lielajā pasaulē jūs vēl arvien visi esiet savās vietās,” saka jubilāre.
Istabā starp grāmatām, draugu rakstītām vēstulēm, mīļo cilvēku fotogrāfijām un gleznām, pie rakstāmgalda, kur tapuši neskaitāmi garadarbi, arī šobrīd ik dienu rakstniece piesēžas, lai nākamajām paaudzēm dienasgrāmatas veidā atstātu kādu no savām pārdomu pērlēm. Bet jau šovasar jūnijā apgādā „Jumava” tiks izdots septiņdesmitajos gados radītais tēlojumu un miniatūru krājuma „Basām kājām” atkārtots, autores rediģēts izdevums.