Sadaļas Sadaļas

Rakstniece Jana Egle: ES Literatūras balvas nominācija ir liels pārsteigums

Četri Latvijas autoru darbi ir nominēti Eiropas Savienības Literatūras balvai: Laura Vinogradova ar darbu „Upe”, Svens Kuzmins ar „Hohma”, Rasa Bugavičute–Pēce ar darbu „Puika, kurš redzēja tumsā” un Literatūras gada balvas laureāte Jana Egle ar viņas pēdējo stāstu krājumu „Dzimšanas diena”. Janai Eglei šajā pandēmijas laikā klajā nācis arī dziesmu albums „Ainava ar vientuļu koku”, savukārt Radioteātrī Intars Rešetins iestudējis stāstu krājumu "Svešie jeb Miļeņkij ti moj".

Stāstu krājuma „Dzimšanas diena”, kas klajā nāca 2020. gadā, nominācija Eiropas Savienības (ES) Literatūras balvai viņai bijis pārsteigums. Viņa skaidro: „Eiropas Savienības Literatūras balva ir radīta 2009. gadā. Tur piedalās daudz valstu. Notiek zināma rotācija, ik pēc trīs gadiem tur nonāk arī Latvija. Tad vietējā Latvijas žūrija komisija izvirza kandidātus. Balva tiek pasniegt tiem, kuri sākuši rakstīt tieši prozu pēdējos piecos gados. Man gandrīz pirms pieciem gadiem iznāca prozas izdevums „Gaisma”. Esmu iekļāvusies kritērijos, tas bija negaidīti, kā zibens no skaidrām debesīm.”

Rakstniece Jana Egle: ES Literatūras balvas nominācija ir liels pārsteigumsInga Ozola

Līdz šim Janai Eglei ir tulkoti un starptautiskā vidē publicēti atsevišķi stāsti. Tulkot un plašākai publikai padarīt zināmu viņa gan vēlētos iepriekš izdoto stāstu krājumu „Svešie jeb Miļenkij ti moj”. Autorei tam ir savs pamatojums: „Manuprāt, es tur esmu diezgan veiksmīgā veidā izstāstījusi, kā tas, kas ar mums notika kara, pēckara gados un padomju laikos, kā tas ietekmē šodienu. Kā mēs jūtamies? Kas ir noticis, un kāpēc mums tik sarežģītas attiecības starp sabiedrības daļām? Ir liela tā paaudze, kura par to neko nav dzirdējusi, nav interesējusies, kuru tas nav skāris. Man abi vectēvi karā gāja bojā. Es esmu dzīvojusi kopā ar omi, kurai pirmais vīrs gāja bojā. Es zinu to stāstu, katra nākamā paaudze to uz sevi neizjūt, viņiem tas ir jāizlasa, jāuzzina.”

Janai Eglei šis pandēmijas laiks uz kādu brīdi apturējis vēlmi rakstīt. ''Es nevarēju'', saka rakstniece, taču tieši šajā laikā tapa viņas dziesmu albums „Ainava ar vientuļu koku”.

"Kad sākās pandēmija, es nespēju rakstīt, bet es nevaru arī, rokas salikusi, sēdēt un neko nedarīt. Liepājas Kultūras pārvalde izsludināja papildu konkursus, vairāk varēja atbalstīt tādas lietas, kas nav publiska tikšanās ar cilvēkiem. Ieraksts dabūja naudiņu arī no Liepājas Kultūras pārvaldes," atklāj Jana Egle. Viņu iedvesmo Jāņa Baltvilka, Aspazijas, Olafa Gūtmaņa un citu autoru teksti.

„Es rakstu apzināti un vēlos rakstīt, un vēlos augt savā rakstniecībā un daru visu, lai tas varētu notikt, tad dziesmas ir tīrs prieks. Es nezinu, no kurienes tās dziesmas nokrīt, nezinu. Ieraugu labu tekstu, gribu, lai dzejoli zina daudzi, tad man prasās klāt melodija, tā viņas top. Tā ir dāvana sev un citiem,” teic autore.

Pašlaik gan Jana Egle raksta, un idejas esot pavisam četras, no kurām divas ir ļoti aktuālas: „Man prātā ir viens stāstu krājums ar pagaidu nosaukumu „Latvju pacients”. Par cilvēka sajūtām situācijās, kad viņš tieši vai netieši saskaras ar diagnozi. Nevis no medicīniskā viedokļa, kaut gan es daudz pētu medicīniskas lietas, lai varētu puslīdz ticami uzrakstīt, bet tieši no šī pacienta, kad viņš uzzina lietas par sevi, ko viņš nav zinājis.”

Jana Egle atklāj, ka viena no grāmatām būs kas pilnīgi atšķirīgs no tā, ko autore līdz šim piedāvājusi saviem lasītājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt