Raiņa mīklu uzdod īru rakstniece Šivena Parkinsone

Publicēta īsfilmu projekta "Domasspēks" 15. epizode, kas veltīta Raiņa dzejai bērniem. Tajā īru bērnu grāmatu autore Šivena Parkinsone interpretē Raiņa mīklu bērniem no dzejoļu krājuma “Zelta sietiņš”.

Šivena Parkinsone (Siobhán Parkinson) ir ievērojamākā īru bērnu grāmatu autore. Rakstniece radījusi vairāk nekā 20 grāmatu, kas tulkotas neskaitāmās valodās. Latviešu valodā līdz šim iznākušas divi viņas darbi: “Māsas – nemūžam!” (Sisters – No Way!) un “Sīkrūķis, kurš nevēlējās būt sīkrūķis” (The Leprechaun who Wished he Wasn’t). Šivena ir pirmā autore, kurai 2010.gadā tika piešķirts Īrijas bērnu literatūras laureātes (Laureate na nÓg) tituls.

Šivenas Parkinsones Raiņa mīklas interpretāciju "Domasspēka" 15. epizodē papildina mākslinieces Ievas Kauliņas animācija, kas atspoguļo darba tematiku.

Kā zināms, Rainis ir sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus bērniem, kas kļuvuši par latviešu bērnu dzejas klasiku: „Zelta sietiņš” (1920), „Puķu lodziņš”(1924), „Vasaras princīši un princītes”(1924), „Lellīte Lollīte” (1924), „Putniņš uz zara” (1925) un “Saulīte slimnīcā” (1928). Dzejoļi bērniem ir viegli uztverami, tajos darbojas dzīvnieki, dažādi dabas spēki un paši bērni. Rotaļa dzejoļos mijas ar nopietnību. Ierosmi dzejoļiem Rainis smēlies latviešu tautas dainās un pasakās, igauņu, somu, vācu folklorā, grieķu teikās un pat ķīniešu tautas pasakās. Poētiski izteiksmīgā un rotaļīgā formā Rainis bērnus uzrunā kā līdzvērtīgus sarunu biedrus. 

Jau vēstīts, ka „Domasspēks” ir projekts, kurā 29 īsfilmās sabiedrībā pazīstami cilvēki no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm savā dzimtajā valodā lasa un savas kultūras tēlos ietērpj citātus no Raiņa un Aspazijas daiļrades. Projekts iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālajā publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Īsfilmas veido Jura Podnieka studija, režisors Olafs Okonovs, operators Aleksandrs Grebņevs. Raiņa un Aspazijas lomās Latvijā iejūtas populārais mūziķis Goran Gora un Latvijas Televīzijas kultūras ziņu vadītāja Eva Ikstena-Strapcāne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt