Piemiņas brīdī skanēja dzeja, pārdomas par Raiņa dzīves gājumu un tautasdziesmas no viņa dzimtās puses – Latgales. Pie dzejnieka atdusas vietas Jāņa Raiņa darbiem un dzīves gājumam veltītajā atceres pasākumā pulcējās daži desmiti cilvēku. Ierasts, ka 11. septembrī šāda pulcēšanās notiek pie Raiņa pieminekļa Esplanādē. Taču šoreiz Dzejas dienu rīkotājs – Latvijas Rakstnieku savienība, kā arī Raiņa un Aspazijas māja interesentus aicināja pulcēties pie šī Kārļa Zemdegas veidotā pieminekļa.
“Mums ļoti gribējās pievērst uzmanību šai vietai. Raiņa dzimšanas diena ir īstais datums, lai to izdarītu,” skaidroja Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Tradīcija 11. septembrī pie Raiņa kapa nolikt ziedus esot aizsākusies 1965. gadā, kad Rainim svinēja simtgadi. Tiesa gan, tie esot bijuši neformāli piemiņas pasākumi.
Raiņa dzejas deklamēja aktieris Haralds Ulmanis, bet dzejnieka dzimtās puses tautasdziesmas dziedāja ansamblis “Olūteņš”. Par to, ka dzejnieka daiļrade joprojām var būt aktuāla, liecina arī jauniešu klātbūtne publikā. Piemiņas pasākumā sastaptās skolnieces atzina, ka daudzi Raiņa dzejoļi ir skaisti, un apstiprināja, ka šeit atnākušas, atsaucoties skolotāju aicinājumam.
Pēc piemiņas brīža pie Raiņa kapa pieminekļa klātesošie devās nolikt ziedus arī pie dzejnieka māsas Doras un viņa drauga Paula Dauges atdusas vietām.
