Četras dienas Ruckas muižas mākslinieku rezidencē uzturējās un radoši strādāja 24 autori, kas darbojās divās meistardarbnīcās – dzejnieces Annas Auziņas vadītajā dzejas grupā un rakstnieces Ievas Melgalves pārraudzītajā prozas darbnīcā. Šīgada "Satori" nometnes tēma bija "plūdi", tāpēc autori savus radošos darbus veidoja, domājot par dažādām "plūdu" formām indivīdu un sabiedrības dzīvē.
Meistardarbnīcas norisinājās neformālu, radošu diskusiju veidā – autori Ievas Melgalves un Annas Auziņas vadībā izstrādāja topošo darbu idejas, lasīja priekšā to iestrādnes un apmainījās viedokļiem par dzirdēto.
Līdzās nometnes tematikai, dzejas meistardarbnīcas dalībniekiem bija jādomā arī par manifesta nozīmi mūsdienās – iedvesmojoties no itāļu futūrista Filipo Tomāzo Marineti, kura 1909. gadā sarakstītais un žurnālā "Figaro" publicētais pirmais futūrisma manifests padarīja manifestu par avangarda mākslai raksturīgu literāro formu, dzejnieki radīja savus manifestus, no kuriem daži noslēguma dienas publiskajos lasījumos tika prezentēti pārsteidzošu performanču veidā – Edvards Kuks savā manifestā protestēja pret pārstāvniecību, aicinot ļaut cilvēkiem domāt un lemt pašiem:
Aivars Madris, kā pamatu izmantojot Zālamana "Augsto dziesmu", radīja izjustu un romantisku veltījumu savai "Volkswagen Golf" markas automašīnai:
Savukārt jaunie dzejnieki Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis, Guntis Kursišs un Rihards Raudonis izspēlēja muzikālu dzejas priekšnesumu "Saulītes iet čučēt": (video).
Vairāki dzejnieki savus manifestus izvēlējās pasniegt tradicionālā manierē – lielu atzinību izpelnījās Henriks Eliass Zēgners, kurš nolasīja manifestu savai paaudzei, savukārt Artis Ostups uzstājās ar dzejoli-veltījumu nākotnes dzejniekam. Trīs dzejnieki – Arvis Viguls, Anna Belkovska un Andrejs Vīksna – bija sekojuši vienam no dzejas meistardarbnīcas tematiskajiem virzieniem – literatūrai kā receptei, ko iedvesmoja Marineti 1930. gadā sarakstītā "Futūristu pavārgrāmata": Arvis Viguls, apspēlējot alkoholiskā kokteiļa "4 jātnieki" nosaukuma rašanās stāstu, bija pārveidojis Jāņa atklāsmes grāmatas tekstu kokteiļu recepšu krājumā, savukārt Anna Belkovska un Andrejs Vīksna piedāvāja detalizētu recepti pasaules radīšanai.
Ievas Melgalves vadītajā prozas meistarklasē piedalījās 13 autori, tostarp Inga Gaile, Daina Tabūna, Haralds Matulis, Penelope, Linda Curika, Iļja Marija Boļšakovs, Alise Zariņa u.c. Viņu uzdevums nometnes laikā bija plūdu tēmu īstenot zibstāstu jeb "flashfiction" formā. Autori rakstīja par bēgļu līķu plūdiem, dusmu plūdiem, par kaimiņiem, kas nopludina ar spermu, par mēnešreizēm, kas sākušās nelaikā. Sadarbībā ar Rūtu Briedi un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļas maģistra programmas studentiem katram stāstam tapa ilustrāciju skices. Lasījumos nometnes pēdējā dienā piedalījās daļa no meistarklases dalībniekiem, kā arī ar savu zibstāstu "Klusēšanas šķirsts" iepazīstināja meistarklases vadītāja.
Meistardarbnīcu laikā tika sarakstīti septiņi stāsti un tikpat dzejas darbi, kā arī vēl vairāki iesākti. Labākie nometnes laikā tapušie dzejoļi un stāsti, ko papildinās LMA studentu ilustrācijas, tiks apkopoti "Satori" grāmatžurnālā, kas iznāks rudenī.
Nometnes dalībniekiem bija iespēja noklausīties divas lekcijas – naratīva pētnieks Jānis Ozoliņš stāstīja ar skatpunkta problemātiku literāros darbos, savukārt Anda Baklāne iepazīstināja klausītājus ar metaforas literatūrteorētiskajiem aspektiem un savu topošo, apjomīgo pētījumu par metaforu latviešu dzejā.
