Lai valoda būtu pilnvērtīga, jālieto gan jauni vārdi, gan jāatceras arī vecie. Profesore Janīna Kursīte stāsta, ka mūsdienās izmantojam tikai piekto daļu, cits tikai desmito daļu no iepriekš lietotiem vārdiem. Profesore visdažādākajos avotos (vecās vārdnīcās, literatūrā, ekspedīcijās) atrod un ceļ augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus. Ir jau izdota ne viena vien „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb vārdene”, kā to sauc pati profesore. Radio vārdenē darba dienu rītos ceļam gaismā sakāmvārdus un parunas un Janīnas Kursītes skaidrojumu.
Turēt žaunas – pievaldīt mēli; turēt muti.
„Saturi žaunas!” (Poruks, I, 243)
„Vai turēsi žaunas, ute!” (R.Blaumanis. Kopoti raksti, II sēj., R., 1994, 90)
„Ir zināms, ka visa radība cēlusies ūdenī. Paši pēdējie, liekas, izniruši latvieši, jo viņi joprojām nav aizmirsuši izteiku: Turi žaunas. (A.Eglītis. Vai zini zemi, citronas kur zied? Brooklyn, New York, 1980, 109)
Ne vienmēr jāklusē, ja tu visu laiku ‘turēsi žaunas’, tu neko nevarēsi izdarīt, pateikt; neviens nezinās, ko tu domā, kāds ir tavs viedoklis, bet šad un tad šajā trauksmainajā pasaulē ir vērtīgi ari paturēt žaunas ciet, piebilst profesore Kursīte.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
