Lai valoda būtu pilnvērtīga, jālieto gan jauni vārdi, gan jāatceras arī vecie. Profesore Janīna Kursīte stāsta, ka mūsdienās izmantojam tikai piekto daļu, cits tikai desmito daļu no iepriekš lietotiem vārdiem. Profesore visdažādākajos avotos (vecās vārdnīcās, literatūrā, ekspedīcijās) atrod un ceļ augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus. Ir jau izdota ne viena vien „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb vārdene”, kā to sauc pati profesore. Radio vārdenē darba dienu rītos ceļam gaismā sakāmvārdus un parunas un Janīnas Kursītes skaidrojumu.
Sist vēju ar dūri – darīt kaut ko veltīgi; rīkoties bezjēdzīgi.
„Izsitušies vēju ar dūri.” (Juris Upīte, Mednieku stāsti, 1911, 40); „Ko nu vairs sitīsi vēju ar dūri, kad viņa vairs nav.” (Juris Upīte, Mednieku stāsti, 1911, 176)
Šļuku bruku – šā tā; ne visai pareizi.
„Šķībi greizi skatās jeb šļuku bruku iet.” (M.Stobe. Veselības grāmata latviešu bērniem. Jelgava, 1795, 65)
Matiass Stobe ir arī autors vienai no pirmajām latviešu pavārgrāmatām, kas izdota 1796. gadā. Baltvācieši, lai rakstītu latviski, samērā bieži klausījās, kā runā tauta, un daļa vārdu vai izteicienu, kas šodien netiek lietoti, ir dzīvi 18.-19.gs. grāmatās.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
