Lai valoda būtu pilnvērtīga, jālieto gan jauni vārdi, gan jāatceras arī vecie. Profesore Janīna Kursīte stāsta, ka mūsdienās izmantojam tikai piekto daļu, cits tikai desmito daļu no iepriekš lietotiem vārdiem. Profesore visdažādākajos avotos (vecās vārdnīcās, literatūrā, ekspedīcijās) atrod un ceļ augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus. Ir jau izdota ne viena vien „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb vārdene”, kā to sauc pati profesore. Radio vārdenē darba dienu rītos ceļam gaismā sakāmvārdus un parunas un Janīnas Kursītes skaidrojumu.
Laimes brīdis, Laimes stunda – sens paradums pirms došanās tālākā ceļā kopā ar mājiniekiem apsēsties un brītiņu pasēdēt, saistīts ar aizsargmaģiju.
''Ja kur jāiet, tad vajag mazu brīdi apsēsties, laimes brītiņu pasēdēt.'' (Latviešu tautas ticējumi. P.Šmita sakārtojumā, I – IV sēj., R., 1940 – 1941, 4069.)
''Arvien, kad grib kur iet un ir apģērbies, tad jānosēž laimes stunda; tad viss labi izdodas.'' (Latviešu tautas ticējumi. P.Šmita sakārtojumā, I – IV sēj., R., 1940 – 1941, 4070.)
Laimes brīža, Laimes stundas garumu mēs jūtam iekšēji, uzsver profesore Kursīte – ne par daudz, ne par maz.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
