Lai valoda būtu pilnvērtīga, jālieto gan jauni vārdi, gan jāatceras arī vecie. Profesore Janīna Kursīte stāsta, ka mūsdienās izmantojam tikai piekto daļu, cits tikai desmito daļu no iepriekš lietotiem vārdiem. Profesore visdažādākajos avotos (vecās vārdnīcās, literatūrā, ekspedīcijās) atrod un ceļ augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus. Ir jau izdota ne viena vien „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb vārdene”, kā to sauc pati profesore. Radio vārdenē darba dienu rītos ceļam gaismā sakāmvārdus un parunas un Janīnas Kursītes skaidrojumu.
Kā Dieva ausī – patvērumā, drošumā, bezbēdībā.
„Gulēja visu ceļu kā Dieva ausī.“ (Zeiboltu Jēkabs, Raksti, III, 162);
„Dzīvoja laimīgs kā dieva ausī.” (Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem. Dienas Lapas pielikums, I – IV sēj., R., 1891 – 1894, 105);
„Klētī /../ spainīšos un muciņās kā Dieva ausī glabājās /../ medus rudens lapu rūsganumā.” (E.Virza. Raksti, IV sēj., „Tilta” apgāds, /b.v./, 1966, 22)
Profesore Kursīte saka – kā Dieva ausī nevar visu mūžu nodzīvot, bet reizēm ir labi just drošu patvērumu un būt laimīgam, justies "kā Dieva ausī".
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
