Oskaram Seikstam bejuse spylgta debeja deveņdesmytūs godu vydā kūpā ar Valentinu Lukaševiču, izdūdūt dzejis kruojumu “Seppuku iz saulis vādara” (1995) i postmodernisma romanu “Valerjana dzeive i redzīni” (1996). Tam sekuoja revolucionaruokuo latgalīšu literaturys kūpkruojuma “Pagrauda” (1999) sastateišona. Tod – iz ilga nūīšona pacelī nu raksteišonys i publiskys dzeivis. Bet niu izaver, ka 2021. godā sagaideisim nu autora puorsteigumu i koč kū jaunu.
Pa itū laiku ir izaveiduojs sovpateigs pat taids kai Oskara Seiksta kults. Pats Oskars Seiksts atzeist, ka sovulaik, deveņdesmytajūs godūs, dzeivuojs taidā sovā ego pasaulī, ka pat sadzeiviski daudz zaudiejs. Tūlaik ari pagaisynuojs zynuotniskajam dorbam daškiertū stipendeju par tū, ka bejs cytys iz tū laiku svareiguokys lītys, nakai nūbraukt iz Reigu i tū stipendeju sajimt. “Voi tei ir apsalaisšona voi pasaceļšona es nazynu, bet tys ir nazkas totalais. Nazynu, voi totalais ir labi voi švaki, bet tei beja totala eksistence voi totala pazusšona, nu bet tei beja piļneiga galejeiba.” Tūlaik tei bejuse taida Diogena eksistence.
“Kulturys voi zynuotnis, voi literarais Diogens, tys kas, kod jam vajag sēdēt bucā, jis sēdēs bucā, i jam ir piļneigi vīnolga.”
Par myusdīnu pasauli jis soka – nav lobu voi švaku lītu, mums vīnkuorši atsagrīž tī akmiņi, kurus mes asam sovulaik svīduši gaisā. I kai Oskars sprīž, tod kotram tī akmeņi ir sovi. “Partū ka navar vysu laiku dabasūs spļaut.”
Uz naapdzeivuotu solu jis liedza pajimtu dažus Osvalda Kravaļa dzejūļus, kas atsver jam vysu latgalīšu literaturu. Jam Osvalds ir vīns nu nūzeimeiguokūs latgalīšu literaturā, taipat kai Valentins Lukaševičs.
Oskars Seiksts ir vīns nu tūs nadaudzūs voi pat vīneigūs literatu, kam pyrmuo publikaceja bejuse taišni latgaliski. Kai jis soka, tei beja intuitivuo sajiuta, ka nazkam tū vajag. “A ka kaidam palīk syltuok nu tuo.” I tod, kai skaidroj Oskars, tys apaug ar racionalim paskaidruojumim, ar kontekstim i dūmom par tū, kaida ir latgalīšu volūdys i literaturys vīta.
Itūšaļt Oskars dzeivoj bez telepona. Bet tys natraucej Oskaram raksteit eisziņu formata dzeju i syuteit tū cytim latgalīšu literatim. „Es kai pa vydušķolnīku mūdei – nu reita pīsaceļu, maņ ryutaina kladeite i tod es teleponā syutu Vaļukam [Valentinam Lukaševičam]. A Vaļuks ir tys naboga cylvāks, kuram daīt tū vysu…
Ka mani nu reita caltu ar Seiksta puordūmom, es nazynu, es tū stuņdinīku rozdauzātu…”
I šūgod ītūs sms dzejūļus planavuots apkūpuot gruomotā.
Vysu sarunu ar Oskaru Seikstu voi ar cytim latgalīšu literatim klausīs ari popularuokajuos raidīrokstu straumiešonys vītnēs, kur ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare. Bet “Puslopys” ir podkasts aba raidīroksts, kurymā puorškūrstam myusdīnu latgalīšu literaturys puslopys, apsarunojam ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu, taipat aicynojam autorus paskaiteit sovus dorbus i kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
