Gunta Ločmele Daugovpiļs Universitatē studējuse storpkulturu attīceibys, Rēzeknis Augstškolā – viesturi. Poša Gunta atzeist, ka vaira jū saista taišni religeju viesture i katuolicismys Latgolā. Sovu pyrmū dzejis kruojumu Gunta sadadzynuojuse. Ločmele skaidroj: "Tys beja taids laiks. Vyspuor tei raksteišona suocēs tai jūka piec. Koč kod pamatškolā catūrtajā klasē školuotuoja lyka koč kaidus darbeņus raksteit. Dūmroksti. Nasagribieja, slynkums beja. Koč ari es beju lobs škoļnīks, es beju slynka, i es vysod ceņtūs eisuok izbraukt iz koč kuo. I tod, es nazynu, cik školuotuoja tū dūmuoja nūpītnai voi nā, – nu roksti dzejūli! I es saraksteju koč kaidu dzejūli. Saprūtams, koč kaidā bārnu tematikā. Piec tam koč kaidā breidī tys apsastuoja." Vacuokuos klasēs Gunta raksteišonu atsuokuse, i tod bloceņu ar juos rodūšajim raudzejumim izguojuši klasisbīdri. "I tys suoce ceļuot pa pasauli, bet maņ vēļ nasagribieja, tys nabeja tys eistais laiks, i tod es sasadusmuoju i kai Emīls Dārziņš…"
Latgalīšu volūda Guntai ir dzymtuo:
"Eistineibā, kod es suoku vuiceitīs školā, tod beja problema, kod tu navari dadūmuot, kai koč kaids vuords latvyski skaņ pareizi. Deļtuo maņ beja, par pīmāru, na "bietes", bet "batvenes"."
Gunta dorbuojusēs ari "Latgolys Studentu centrā" (LgSC) Daugovpilī. "Pryncypā navar saceit, ka Daugovpiļs ir tik krīviska voi latviska, voi latgaliska, voi pūliska. Tī saceisim, ka volūda kai koncepts īrostajā izpratnē nasadorboj, jo pryncypā vysi vīns ūtru saprūt. I labi viņ ir, ka saprūt," soka Ločmele. Iz vaicuojumu, kai ir ar latgaliskumu Daugovpilī, Gunta atbiļd: "Varbyut tys nav cik cīši izteikts koč kaidūs lelūs kulturys pasuokumūs, bet tei vide navar saceit, ka nav galeigi latgaliski, vyss ir atkareigs nu kotra poša, cik tu gribi ruodeit, cik tu gribi dareit, cik tu gribi runuot. Tai ka tys varbyut vaira palīk taids izaicynuojums pošim." Ari Gunta sovu dzeju roksta kai latvyski, tai latgaliski i krīviski. "Tai kai sovā kasdīnā es komuniceju trejuos volūduos, ir ari tai, ka kurā volūdā runoju, tamā ari dūmoju. I tod koč kai ir, ka īīt pruotā koč kaida frāze, tod nu suokuma suoc dūmuot, ka latgaliski varbyut apcerēt byutu vīgļuok, bet naskaņ." Bet pyrmuo, kas vēļ školys godūs Guntai īsacejuse raksteit taišni latgaliski, bejuse literate Anna Rancāne.
Raksteit dzeju Guntai ir veids, kai koč kū pasceit, nūformulēt eisuok nakai varbyut īrostā sarunā. "Jau cik godu mes dzeivojam taidā lelā informacejis plyusmā. Eistyn. I nav tuo laika. Koč kurā breidī vajag tū pauzi, kab tū puorgramuotu, izanalizātu i izviļktu nu tuo koč kaidu sovu eisū konspektu, i apstruoduotu tū informaceju, kab tu tuoļuok koč kū varātu dareit," soka literate.
Sovus dzejūļus Gunta nareši veļtejuse ari dažaidom Latgolys piļsātom. Autore stuosta:
"Interesantuokais, ka vysod kotrys, kas izlosa koč kaidu tekstu, nūteikti rauga dūmuot – ka tī ir tys saceisim liriskais "es" i uzrunoj koč kaidu personeibu "tu", kas tys nūteikti ir reals cylvāks, bet eistineibā munā gadīnī tys reši kod ir koč kaids reals cylvāks. Tei ir koč kaida sajiutu iz tū breidi."
Tymā pošā laikā Gunta atzeist, ka nav tys dzejnīks, kas citejams svineigūs pasuokumūs voi hromatiskūs breižūs.
Latgalīšu literaturys raidīroksts "Puslopys" ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. "Puslopys" aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
