Citi raidījumi

Dzejas lasījumi no Latvijas Radio balkona. Edvards Kuks

Citi raidījumi

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas proklamēšanas gadadienā

#puslopys DAGNIJA DUDARJONOKA – kod vītejā veikalā nav garneļu i avokado

#puslopys: Dagnija Dudarjonoka – kod vītejā veikalā nav garneļu i avokado

Dagneja aba Dagnija Dudarjonoka ir dzejneica, kuruos dorbi meklejami myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā "Susātivs", četru jaunūs dzejneicu kūpkruojumā "Linejis", ari Instagram kontā @dagneja_i_dzeja i niu ari latgalīšu myusdīnu literatūrai veļteitajā raidīrokstā "Puslopys". Bet, kod runoj par i ar Dagneju, tod juorunoj na tikai par raksteišonu, bet ari par dorbu ar jaunīšim, navaļstiskajom organizacejom, atsagrīzšonu dzymtajā pusē i streika pīsaciešonu piļsātys dzeivei.

Sovulaik Dagneja dzeivuoja Daugovpilī, bet, kod piļsātys dzeivis pasaruodeja par daudzi, jei naviņ puorsacēle iz dzeivi laukūs Vuorkovys nūvodā, bet ari ar dzejūli  pīsaceja streiku piļsātys dzeivei. "Vysa beja par daudz – pasuokumu, cylvāku, koč kaidys jimšonuos, dorbu. Tod maņ beja taids: stop! Vyss, gona! Itys pūsmys ir puorguojs, es eju atpakaļ iz laukim i raugu dareit koč kū tī. I tod ari tys dzejūļs roduos," soka Dagneja. Tymā pošā laikā Dagneja nasliep, ka laukūs atsagrīzt beja sovā ziņā izaicynuojums, bet dzeivuot otkon lauku vidē beja juopīrūn, ari pi tuo, ka vītejā veikalā var nabyut tuo, kuo gribīs, par pīmāru, garneļu i avokado.

"Laukūs es baudu dobys kluotbyutni, i tys pasaruoda munā dzejā, ari koč kas nu lauku sātys dzeivis, nu lauku dorbim.

Tys nav tai najauši, tys ir ari drupeit speciali. Jo mums ir daudz dzejūļu par piļsātu seviški latvīšu volūdā par tramvajim, par vyskoč kū taidu, bet ir moz taidys dzejis par laukim i lauku dzevi," sprīž Dagneja, uzsvārdama, ka laukūs vyss ir pa eistam, kod sateic kaidu i sasasveicynoj, kod īstoti i izaudzej guļbu.

Dagnija Dudarjonoka

Sovulaik Dagneja sovus dzejūļus raksteja ar pseidonimu Baiba Zveigule, tys asūt bejs taids jauneibys sūļs, bet tān jei pasaroksta ar sovu eistū vuordu i seve sauc par hobejdzejniecu, jo dzeju roksta tikai sovys prīcys piec, kai pošai saīt, kod gribīs, i tys dūd leluoku izpausmis breiveibu. Tymā pošā laikā Dagneja sovus dzejūļus vajadzeibys gadīnī var ari ryupeigai kategorizēt. Da šam Dagneja publicējusēs vairuokūs dzejūļu kruojumūs, socialajā teiklā Instagram @dagneja_i_dzeja, bet niu ir padūmā izdūt ari sovu gruomotu, īspiejams jau cytugod.

"Vyspuor latgaliski raksteit ir cīši gryuts, deļ tam, ka nav daudzu vuordu, kū gribātu pīraksteit. Seviški, pīmāram,

es raudzeju raksteit ar mīlesteibu saisteitus dzejūļus, tī vyspuor nav kū izavēlēt, jo latgalīši jau narunoj par tū. Ka jis ļūbej, ka jis mīlej, tod jis īt i dora – izvuorej čaju sovai sīvai voi veiram, jis tū ruoda, jis tū dora i jis par tū narunoj.

I maņ ari leluokajā dzejūļu daļā ir dareišona," soka dzejneica.

Dagneja sovūs rodūšajūs tekstūs narunoj tīši, bet ļaun laseituojam pošam tikt pi atbiļdis: "Maņ ir sacejuši, ka muni dzejūli ir gryuti. Bet muni dzejūli ir gryuti! Vīnkuorši jī taidi ir. Maņ pateik vuordu spēlis īlikt i maņ pateik, ka vajag padūmuot par tū dzejūli.” Pošys Dagnejis pruot,  jei naroksta dzejūļus, kū laseit 1. septembrī voi dzimšonys dīnā. „Maņ pateik dzejā īlikt koč kaidus taidus vuordus kai "zivs", koč kū taidu, kū dzejā parosti nalīk,” par sovu dzeju stuosta Dagneja, "Maņ pošai pateik mokšoruot, maņ pateik tuos zivs i es piļneigi jiutu, kai tys ir pakaseit kaidam leiņam aiz spurys, voi kai jis glums pīsaskar i tu sajiuti juo glumumu. Maņ ruodīs tai forši taidā dzejūlī īlikt koč kū, kur ir asociaceja."

 

 

Latgalīšu literaturys raidīroksts „Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. "Puslopys" aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt