„Viens no ierastajiem literatūrkritikas vērtējumiem iztiek ar faktu, ka vietējie kultūras mediji publicē pārāk maz recenziju. Vai recenziju kādreiz ir bijis par daudz? Un vai katrs teksts, kas nodēvēts par recenziju, piederīgs literatūrkritikai? Bet varbūt literatūrkritika nemaz nav iespējama, kā to nesen kādā Punctum publicētā recenzijā norādīja Nils Sakss Konstantinovs. Jautājumi, kā redzams, ir gana nopietni, lai tos atstātu tikai ieskicētus. Tāpēc esmu nolēmis aprunāties ar trīs literatūras pētniekiem un uzzināt, kā viņi vērtē šodienas literatūrkritikas tendences un kā iztēlojas tās tālāko attīstību. Un, kas zina, varbūt mums kopā izdosies pierādīt šīs nodarbes iespējamību,” diskusijas nepieciešamību pamato Artis Ostups.
Sarunas tēmas: literatūrkritika starp teksta slepkavību un dzīvu turpinājumu; literatūrkritika starp akadēmisku analīzi un no metodes brīvu komentāru; vai literatūrkritikā Latvijā pastāv kāds „kanons”, valodas tradīcija; Latvijas augstākās izglītības loma literatūrkritikas kvalitātē un attīstībā; kritiķa atbildība pret tekstu, autoru, tradīciju un lasītāju; kritiķis kā populāra, autoram līdzvērtīga personība; kritiķis ar specifisku gaumi un izvēli vai autors, kurš raksta par visu; galu galā – kas ir laba literatūrkritika un kāpēc mums to vajag.
