Puika, meitene un bērns – labākie Latvijas literatūras darbi jaunajiem lasītājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šogad kategorijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem" Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir izvirzījusi trīs nominantus. Visas trīs grāmatas pavisam noteikti ir svarīgas, un katrai ir sava misija un uzdevums. Rasa Bugavičute-Pēce pievēršas sociāli smagām tēmām, Viesturs Ķerus mudina iepazīt dabas pasauli, bet Inese Zandere atgādina, cik svarīgi ir pasargāt bērnus no pieaugušo pasaules nepilnībām.

Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā", Latvijas Mediji

Rasa Bugavičute-Pēce. “Puika, kurš redzēja tumsā”
Rasa Bugavičute-Pēce. “Puika, kurš redzēja tumsā”

Rasa Bugavičute-Pēce ir dramaturģe, kas 2016. gadā debitēja literatūrā, kad apgādā "Lietusdārzs" iznāca viņas pirmā grāmata "Mans vārds ir klimpa, un man patīk viss".

Autores otrā grāmata vairs nav tik rotaļīga un viegla un pievēršas ļoti nopietnām tēmām, jo tumsa, par ko runā autore, patiesībā ir aklums.

Stāsta galvenais varonis ir Jēkabs. Nē, viņš nav apveltīts ar pārdabiskām spējām. Viņš vienkārši ir bērns, kas piedzimis akliem vecākiem. Turklāt piedzimis redzīgs. Tieši šajā formulā arī balstās viss grāmatas sižets.

Jēkabs jau no mazotnes kļūst par atbildīgo un apzinīgo mazo pieaugušo. Viņš tā arī mammai jautā, "kā tad īsti ir, kas tad viņam skaitās tā pieaugšana, ja viņam jau ir nācies piedzimt pieaugušam". Jēkabs ir redzīgs, atbildīgs un trausls, kā jau cilvēks, uz kura pleciem gulstas pārāk liels smagums. Autore lasītājam liek aizdomāties (bet varbūt atcerēties) par tiem cilvēkiem, kas dzīvo viņpus veiksmes, panākumu, bagātības un pat ikdienības rāmjiem, jo nav viegli būt neredzīgu vecāku bērnam. Un arī pašiem vecākiem nav viegli, jo viņi ne tikai atrodas savas neredzības uzliktajā izolācijā, bet arī klīst kaut kur sabiedrības nomalē, apkārtējo līdz galam nesaprasti.

Rasa Bugavičute-Pēce lasītājam izstāsta Jēkaba stāstu, kas aizsākas ar piedzimšanu, turpinās skolā un grūtajos pusaudža gados un ietiecas pieauguša cilvēka dzīvē.

Tas ir maigs, aizkustinošs un godīgs vēstījums, kas nevairās runāt par pieaugšanu un sāpēm, kas rodas, kad bērns ir gana liels, lai nenovēršami sāktu pazust savā dzīvē, arvien vairāk nošķiroties no vecākiem.

Tas ir smags posms visiem, bet jo īpaši smagi, ja esi bijis mazs pieaugušais neredzīgiem cilvēkiem, kas savā ziņā ir ļoti atkarīgi no tava atbalsta. 

Manuprāt, šādu darbu Latvijā ļoti trūkst. "Puika, kurš redzēja tumsā" ir ne tikai raiti lasāma grāmata – tā liek arī domāt un just. Kādu es redzu tās mērķauditoriju? Varbūt to sadūšosies izlasīt kāds vidusskolēns, bet visdrīzāk to lasīs pieaugušie, jo šī noteikti nav bērnu grāmata.

Viesturs Ķerus "Meža meitene Maija", Liels un mazs

Viesturs Ķerus. “Meža meitene Maija”
Viesturs Ķerus. “Meža meitene Maija”

Ir grāmatas, kuras veidotas kā literatūras šedevri, kuru primārais uzdevums ir kalpot valodai un radīt brīnišķīgu tekstuālu pili, kurā lasītājs var klejot, vērojot vārdu spēles, teksta nianses un valodas bagātību. Taču ir grāmatas, kuru misija ir tīri praktiska (un tāpēc tās nebūt nav jānoniecina).

Ķerus grāmata "Meža meitene Maija" ir praktiska, nedaudz poētiska un pavisam noteikti nostalģiska.

Autors 21. gadsimta cilvēkbērniem stāsta par pasauli, kas ir dzīva, patiesa un trausla, un ļauj ielūkoties tajā dzīves sfērā, kura mūsdienās daudziem bērniem ir nesaprotama, nepazīstama un diemžēl pavisam sveša. Autora misija ir tāda pati, kāda savulaik bijusi Vitālijam Bianki un mūsu pašu Jānim Baltvilkam, proti, stāstīt par meža, putnu un zvēru dzīvi un dabu. Lielveikalu, tehnoloģiju un urbanizēto ilūziju pasaulē šī grāmata var šķist kā anahronisms, taču tā ir vajadzīga – ja ne kā literatūras pīlārs, tad kā ārkārtīgi nepieciešams atgādinājums par to, ka mēs esam daļa dabas un neviens gudri glāstāms ekrāns nespēs pārspēt to, ko varam pieredzēt, cieņpilni pārkāpjot meža slieksni.

Inese Zandere "Bērns, kas neiekrita", Liels un mazs

Inese Zandere. “Bērns, kas neiekrita”
Inese Zandere. “Bērns, kas neiekrita”

Inese Zandere lasītajiem jau ir ļoti labi pazīstama, un arī viņas dzejoļu grāmata "Bērns, kas neiekrita", ir tieši tas, ko no autores varam sagaidīt.

Šoreiz Inese Zandere ir sarakstījusi pavisam praktisku rokasgrāmatu maziem bērniem, kuri ar savu vecāku palīdzību (jo šī pavisam noteikti ir kopīgi lasāma grāmata) varēs uzzināt, kas īsti ir ļaunā lauma Trauma un labā lauma, un kur tad tas bērns neiekrita.

Teikšu godīgi – ja šāda grāmata būtu iznākusi tad, kad mani bērni vēl bija mazi, es to noteikti iegādātos un lasītu viņiem priekšā – turklāt ne reizi vien, jo atkārtošana taču esot zināšanu māte. Zandere ir radījusi pamācošu materiālu, kas rotaļīgu dzejoļu formā ļaus vecākiem savām atvasēm pastāstīt par dažādām briesmām.

Mazie lasītāji nesaņems apnicīgu moralizēšanas un pamācību devu, viņus ievedīs taisni briesmās, lai no tām nevis baidītos, bet tās pamanītu un prastu sagatavoties.

Mazuļi varēs iepazīties ar dzejoļiem par viltīgām bedrēm uz ceļa, par to, cik svarīgi ir uzlikt aizsargķiveri, par nikniem un kodīgiem suņiem, drošu braukšanu piesprādzējoties un vēl daudziem vērtīgiem padomiem. Izlasījis šo grāmatu, bērns varbūt atcerēsies, ka batuts var būt bīstams, bet limonādes pudelēs ne vienmēr glabājas limonāde, un inde nav tikai vecu pasaku pekstiņi.

Grāmatas izdošanu ir atbalstījusi Bērnu slimnīca, un autore ievadā pateicas ārstiem, kas glābj bērnus un dalās savos padomos.

Grāmata pavisam noteikti ir vairāk praktisks, nevis literārs ieguvums, jo tās vērtība un, man jādomā, arī misija, ir nevis atstāt paliekošas pēdas literatūrā, bet gan pavisam cilvēcīgi kalpot bērniem.

KONTEKSTS:

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.

LALIGABA balvu ieguvējus aizklātā balsojumā noteiks ekspertu komisija, un laureāti tiks paziņoti īpašā LALIGABA balvu pasniegšanas “literatūrē”, kas būs skatāma kanālā LTV1 30. aprīlī pulksten 21.05. Balvu ieguvēji saņems dizaina studijas "Mājo" veidoto LALIGABA lampu un naudas balvas.

Šā gada LALIGABA sauklis "Vienā elpas vilcienā" iemieso ideju par literatūru kā aizraujošu brīvā laika pavadīšanas iespēju un arvien pārsteidzošu radošā kustībā esošu procesu, kas līdzinās vilciena reisiem, kas dodas dažādos maršrutos, atklājot arvien jaunas pieturas un galamērķus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti