Tulkošanas meistardarbnīcā piedalās autori no Slovākijas, Katalānijas, Čehijas, Nīderlandes un Latvijas.
„Tas ir eksperiments ar tulkošanu caur tā dēvēto tilta valodu, kas šajā gadījumā ir angļu valoda. Tā ir būtiska šo meistardarbnīcu sastāvdaļa, ka tulkošana nenotiek tiešā veidā, bet caur trešo valodu. Piemēram, mums ir dalībniece no Katalonijas un dalībnieks no Latvijas – viņiem viens otra valoda ir sveša. Mēs esam strādajuši arī ar citām valodām, izmantojot tās kā tiltu starp tulkojumiem, taču angļu valoda ir viskopīgākā. Tomēr tulkojums izdodas precīzs, jo blakus ir pats autors un tulkotājam ir iespēja viņam uzdot jautājumus," skaidro tulkošanas darbnīcas vadītāja Aleksandra Buhlere.
Meistardarbnīcas dalībnieku darbus latviskojis rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, kurš Londonā nesen atvēris savu grāmatnīcu. Viņš arī tos lasīs rītvakar Kaņepes Kultūras centrā
Tas ir tas interesantākais, ka katram autoram ir citādāka tēma, citādāka valoda. Piemēram, slovāku puisim ir ļoti asiņaini gabali – parasti viņš tā neraksta, bet viņš saka, ka lasīšanai priekšā tie ir vispiemērotākie, asinis un tā. Katalāņu meitenei Albai stāsti ir mierīgāki, par mazas meitenes pieaugšanas sajūtu un kā viņa izprot iespējamo cilvēku nežēlību," stāsta rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims.
Jau desmito gadu Prozas lasījumu programmā varēs iepazīties arī Literārās akadēmijas meistardarbnīcu audzēkņu darbiem. Tie būs klausāmi sestdienas pēcpusdienā, klubā „Piens".
„Mans stāsts būs par sildīšanos, par dažādu sildīšanos – fizisko un garīgo siltumu, par vajadzību pēc siltuma. Prozas lasījumi notiek tādā aukstā un tumšā laikā. Varbūt brīdī, kad es rakstīju stāstu, neapzināti, bet tas siltums tajā ienāca," atzīst Literārās akadēmijas dalībniece Laura Feldberga.
Prozas lasījumu galvenās balvas un citu apbalvojumu laureātus uzzināsim svētdien.