Pirms lasījuma, autors Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" ieskicēja arī savas pārdomas par vārda brīvību, kas līdzās starpkultūru sakariem ir festivāla šī gada vadmotīvs.
“Mana autora brīvība nav atkarīga no dokumenta, no tā, cik tas ir balts vai aizpildīts vai pārklāts ar hologrāfiskām ilustrācijām, jo literatūra top galvā. Dažkārt brīžos, kad nepieciešams kaut ko uzrakstīt, man patīk strādāt vai nu ejot dušā, kas ir banāli, vai strādāt apguļoties gultā, izslēdzot gaismu, apsedzoties ar segu un vienkārši domājot. Ļaujot domām plūst un pamazām ar gara skatienu, izkārtojot tēlus, elementus, notikumus, idejas tādā kā milzīgā trīs vai pat četru dimensiju telpā. Lēnām būvēt pavedienus, kas savieno visus šos te elementus. Bieži vien ir tā, ka pēdējais stāsta vai romāna teikums top kā viens no pirmajiem,” skaidroja Pūrītis.
Arī autora radošie dzinuļi ir dažādi: “Te savijas ne tikai tīri intelektuāls vingrinājums kā modelēšana, bet arī pamatinstinkts – bailes, kas savukārt rodas no neziņas. Tas, ko es rakstu, iespējams, daļēji ir baiļu un neziņas motivēts. Es nezinu, kas notiks rīt, pat šodien, nemaz nerunājot, par to, kas notiks ar mani, maniem bērniem pēc 10 vai 100 gadiem un kas notiks ar visiem citiem cilvēkiem un visām citām radībām un viņu lielo māju zemi. Tāpēc es izvēlos skatīties uz šiem saviem iespējams veiksmīgākiem, iespējams mazāk veiksmīgiem vingrinājumiem nākotnes paredzēšanā, kā uz psiholoģisku darbu pašam ar sevi, lai atrastu atbildes, vai vismaz lai atrastu pareizākus jautājumus, kurus uzdot par to, kā mums visiem rīkoties tālāk, par to, kas ar mums būs un kam mums jābūt gataviem.”
Ar festivāla "Prozas lasījumi" programmu var iepazīties šeit.
Autora lasījumu klausieties audio pielikumā – Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo".
