Pirms lasījuma autore dalījās pārdomās par vārda brīvību, kas līdzās starpkultūru sakariem ir festivāla šī gada vadmotīvs.
Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” autore atzina, ka par vārda brīvības tēmu domāts maz: “Pirmkārt, tāpēc, ka es piedzimu tādā laikā un vietā, kur it kā ar šo nav problēmu. Otrkārt, tāpēc, ka es neesmu cilvēks, kas parasti izkliedz savu viedokli. Man nepatīk iet protesta gājienos, kaut es to esmu izmēģinājusi. Vienlaikus man šķiet, ka ja es piedzimtu sistēmā, kur ar to būtu lielākas problēmas, varbūt arī būtu lielāks iekšējais impulss kaut ko vairāk teikt, jo iedarbības spēks ir vienots ar pretdarbības spēku.”
“Visi cenzūras mēģinājumi nāk no manis pašas, nevis no ārienes.
Kad es rakstu, tas man ir taisnākais ceļš uz patiesumu, pat ja tas iet caur kaut kādiem aplinkiem, caur kaut kādiem sabiezējumiem, kaut kādiem māksliniecisko izteiksmes līdzekļu biezokņiem, kaut kādā paradoksālā kārtā tas aplinkus ceļš vistaisnākais, lai izvestu kaut ko no sevis ārā,” savu radošo procesu raksturoja autore.
Arī liriskā "es" attiecībām ar autoru, kā arī literārā darba saistībai citiem cilvēkiem un iedvesmas avotiem ir nozīmīga vieta Līvas Martas Rozes pašcenzūras pieredzē: “Nākamā cenzūra var gadīties tajā brīdī, kad tu nolem, ka kādam tas ir jāizlasa vai jāparāda. Visgrūtāk ir tad, ja darbs skar vēl kādus cilvēkus bez tevis, bet tas ir vajadzīgs. Liriskais varonis ne vienmēr ir pats autors, lai arī tā ir kā vīģes lapiņa, ar ko piesegt savu kailumu. Tomēr to nekad nedrīkst uztvert tieši.”
Ar festivāla "Prozas lasījumi" programmu var iepazīties šeit.
Autores lasījumu klausieties audio pielikumā – Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo".
