Kultūras ziņas

Pianiste Katrīna Gupalo kļūst par popmūziķi

Kultūras ziņas

Etīžu teātris «Nerten» skaidros «Kā bija patiesībā»

Protesta dzeja mūsdienu Krievijā

Protesta dzeja mūsdienu Krievijā. Tikšanās ar dzejnieku Romu Gonzu

Radošas personības un varas attiecības. Par to šo ceturtdien, 25.janvārī, Žaņa Lipkes memoriālā stāstīs Krievijas jaunās paaudzes dzejnieks Roma Gonza. Tikšanās nosaukums “Protesta dzeja 21. gadsimta Krievijā” būs ne tikai par mūsdienu Krievijas dzejniekiem, bet arī par poēziju, kā veidu kā atmodināt pilsonisko atbildību.

Lekciju cikls Lipkes memoriālā

Šogad Žaņa Lipkes memoriāls iesāk jaunu lekciju ciklu, kas veltīts radošas personības attiecībām ar varu. Cikla nosaukumā ietverta ideja par to, ka šīs attiecības vienmēr pastāv nevienlīdzības zīmē – vai nu vara pakļauj indivīdu, vai cilvēks, saglabājot iekšējo brīvību, nepadodas tās spiedienam.

Cikls sākas ar tēmu “Dzejnieks un vara”. 25. janvārī 19.00 jaunais dzejnieks no Sanktpēterburgas radošās apvienības "Voļnostj" Roma Gonza nolasīs memoriālā lekciju “Protesta dzeja XXI gadsimta Krievijā”, kā arī iepazīstinās klausītājus ar savu un kolēģu dzeju.

Lasījums norisināsies krievu valodā. Diskusijas valodas: latviešu, krievu, angļu.

Žaņa Lipkes memoriāls atrodas Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 9.

“Protesta dzeja 21.gadsimta Krievijā” – tā savu tikšanos ar Rīgas publiku ir nodēvējis Sanktpēterburgas alternatīvās dzejas autors Roma Gonza. Viņš skaidro, ka šobrīd kaimiņvalsts literatūras procesos ir izveidojušās divas paralēlas plūsmas. Viena ir oficiālā, otra - viņa pārstāvētā - alternatīvā.

"Mums nav nekāda sakara ar Krievijas Rakstnieku savienību, kas šobrīd ir noslēgusi dažādus sadarbības līgumus ar Federālo drošības dienestu un citām valsts struktūrām. Mums jāsaprot, ka Rakstnieku savienība ir veidota vēl padomju gados. Staļins pateica, ka rakstnieks ir viena no svarīgākajām profesijām, un uz Rakstnieku savienību sāka rauties visādi karjeristi, kas gribēja braukāt uz Jaltu vai dzīvot lielākā dzīvoklī. Līdzīga situācija pie mums ir arī tagad," skaidro dzejnieks Roma Gonza.

Gonza min piemērus, kuros mūsdienu Krievijā ir redzama varas neadekvātā attieksme pret māksliniekiem. Viņaprāt, lai par to runātu, vajadzīgas vismaz dzirdīgas ausis. Un tas izdarāms mākslinieciski un bez provokācijām.

"Es gribu, lai cilvēks vismaz uzsāk cīņu par savām tiesībām, kas viņam dotas jau no dzimšanas. Vienkārši daudziem to nevajag. Mums ir liels daudzums cilvēku, kas ir apmierināti, ja ir ko paēst, ja ir ko uzvilkt mugurā un nav, piemēram, kara. Bet tas, ka tevi var vienkārši iesēdināt cietumā, tikai, lai tiktu izpildīts plāns… Mans mērķis nav aizklauvēties līdz šiem cilvēkiem, bet, manuprāt, viņiem ir jāredz, ka neapmierinātību var izrādīt vārdos un mākslā. Un no tā nevajag baidīties," turpina Gonza.

Par dzejas un literatūras virzību mūsdienu Krievijā Gonza runās, arī tiekoties ar Rīgas publiku Žaņa Lipkes memoriālā 25.janvārī.

"Pirmkārt, es iepazīstināšu ar mūsdienu dzejnieku pilsonisko liriku. Tas tiks darīts ar poēzijas un video materiālu palīdzību, izmantojot  vēsturiskos faktus, lai katrs klātesošais varētu izlemt – tas ir labi vai slikti, interesanti vai neinteresanti. Tā kā tā būs tāda iepazīšanās. Ekskurss 21.gadsimta poētiskajā Krievijā," norāda dzejnieks.

Ar Romas Gonzas daiļradi var iepazīties šeit.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti