Ideja par šo akciju radās latgaliešu literātam Oskaram Orlovam ar pseidonīmu Raibīs.
“Pamatideja ir, ka latgaliešu literatūra nekur nav pazudusi, ka iznāk grāmatas, mazāk, bet tomēr iznāk, kā pēdējo varu nosaukt Annas Rancānes dzejoļu krājumu,” stāsta Orlovs. “Šī literatūra nav nekur mirusi, tā notiek mūsdienās, aktualizējas, varbūt gribētos vairāk, bet, ka tā ir līdzās pastāvoša.”
Oskars Orlovs atlasīja 15 dažādu laiku latgaliešu literātu darbus - tostarp Ontona Slišāna, Annas Rancānes, Antona Kūkoja, Raiņa, Franča Trasuna, Jāņa Klīdzēja un arī vienu savu darbu.
“Kopsummā izvēlējāmies dažādu paaudžu un laika dzejniekus. Tie ir no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Gribējām arī parādīt, kā literatūra attīstījusies, kas bija sāpīgs tajā laikā, kas aktuāls šoreiz, tāpēc tie nav 20. gadsimta visi dzejnieki,” idejas īstenošanu raksturo Orlovs.
Akcijas rīkotāji izveidojuši videoklipus. Tajos dzeju ierunājuši dažādu profesiju cilvēki, kuru dzimtas saknes meklējamas Latgalē. Viņu vidū arī režisora Viestura Kairiša topošās spēlfilmas “Pilsēta pie upes” galvenais varonis Ansis, īstajā vārdā Dāvis Suharevskis.
“Es uzreiz piekritu ar vienu nosacījumu, ka varēšu lasīt to dzejoli, ko lasu, Antona Kūkoja “Ilgoto”, par to, ka tamā laikā mani interesē tas dzejolis. Antons Kūkojs uzrakstīja, un es, kas līdzīgas lietas vērties uz pasauli, tad ir pāri visām valodām, bet arī latgaliešu valodā svarīgi saprast citiem cilvēkiem, ka tā tas var būt,” stāsta dzejas projekta dalībnieks Dāvis Suharevskis. “Dzejolis ir par mīlestību, par to, ka viens cilvēks, šajā gadījumā, Antons, šo dzejoli uzrakstīja savai sievai kā savu vēlējumu, kā savu ilgu izpausmi. Ieskaņojis arī muzikāli… ļoti skaista dziesma.”
“Es gribētu, lai ļaudis nesakautrējas no latgaliešu valodas. Tagad gan ir laiks, kad ļaudis nekautrējas, bet tā rādās, ka latgaliešu valodai ir īpašs statuss. Cilvēki uzskata, ka latgaliešu valoda palikusi kā rotiņa, ko uzlikt pie krāgas, tad nolikt sētā, nelietot. Būtu labāk, ka ikdienā lietotu latgaliešu valodu sarunvalodā, ko es cenšos darīt ar sev tuviem cilvēkiem…” atzīst Suharevskis.
Latgaliešu literatūras video darbi publicēti internetā, bet pastkartes bez maksas pieejamas dažādās kafejnīcās un bibliotēkās ar aicinājumu paņemt līdzi latgaliešu literatūras darbu, cerot, ka nākamreiz lasītājs izvēlēsies latgaliski rakstītu grāmatu.
