“Manī apvienotas abas galējības – elle un debesis!” Tā savā dienasgrāmatā rakstīja jūrmalnieks Kaspars Aleksandrs Irbe. Irbe dienasgrāmatu daudzus gadus turēja slepenībā, plašāka sabiedrība par to uzzināja vien pēc viņa nāves un pateicoties Irbes mantinieka Ainara Radovica centieniem saglabāt unikālos pierakstus. Tagad klajā nācis Irbes dienasgrāmatu pirmais sējums “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata”. Tajā apkopoti ieraksti, kas tapuši no 1927. līdz 1949. gadam.
“Daudzas lietas mums nav emocionāli pieejamas un saprotamas, bet tad, kad mēs esam informēti un izpratuši kaut kādas sabiedrības daļas pieredzes un apstākļus, mēs kļūstam par daudz labāk funkcionēt spējīgiem cilvēkiem,” komentējot nule izdoto grāmatu, norādīja “Ascendum” valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa.
Atmiņas un novērojumi par piedzīvoto Ulmaņa laikā, okupācijas gados un atjaunotās Latvijas valstī ir unikāls vēsturisks materiāls, kas tapis teju piecdesmit gadu garumā.
“Tās ir pārdomas, pašrefleksija par svarīgiem jautājumiem. Arī par to, kas es esmu un kā es jūtos. Un arī tas, ko redzi, tie novērojumi,” stāstīja vēsturniece Ineta Lipša. “Viņam bija ļoti augsts pašnovērtējums. Viņš arī bija izglītots cilvēks, viņš daudz lasīja, regulāri gāja uz Nacionālās operas un baleta izrādēm. Tā ir tāda pagātnes daļa, kas parasti ir palikusi aiz borta šajos klasiskajos un tradicionālos politiskās vēstures naratīvos.”
Šī dienasgrāmata kalpo kā pierādījums, ka homoseksuāli cilvēki Latvijā ir bijuši vienmēr – tā atzīmē LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” pārstāvis Kaspars Zālītis: “Un arī pierādījums, ka tajā laikā, kad viņš dzīvoja, tā dzīve nebija ārkārtīgi represīva.”
Grāmatu sēriju iecerēts turpināt un izdot nākotnē arī vēlākos gados tapušās Irbes dienasgrāmatas. Kā uzsvēra grāmatas projekta vadītājs Andrejs Vīksna: “Galvenokārt tas tomēr ir par to, ka tas ir Irbe un viņš tur parādās kā cilvēks. Pirmkārt kā cilvēks. Visās savās pretrunās, skaistajā un neglītajā. Man šķiet, ka tas ir arī svarīgi."