"Es vispār nebiju plānojusi doties ne uz Aļasku, ne atpakaļ. Es biju plānojusi kārtīgi apskatīt Dienvidameriku," atklāj grāmatas autore Zane Eniņa. Pēc vairāk nekā septiņus mēnešus gara un piedzīvojumiem bagāta ceļojuma pa Dienvidameriku, Lieldienu salu un Antarktīdu rakstniece Zane Eniņa negaidīti saņēmusi piedāvājumu ar mašīnu izbraukāt ASV un Kanādu. Lai gan iesākumā to uztvērusi kā joku, ceļotāja nolēma tādu iespēju garām nelaist. Eniņa atzīstas, ka četru mēnešu ilgā braucienā, apmeklējot Kanādas dienvidu un rietumu daļu, kā arī virkni ASV štatu, piedzīvojumiem piesātināta bija katra diena.
"Es atceros pirmo vakaru, kad mēs uzcēlām telti, ierīkojām nometni un pagatavojām ēdienu. Tad, kad bijām paēduši, es – kā jau Latvijā ierasts – to foliju saritināju un izmetu atkritumos. Mans ceļabiedrs mani ļoti nopietni sarāja un teica – nekad, nekad, nekad tā nedari. Izrādījās, ka visu laiku ir jādomā par to, ka blakus ir lāči. Tu ne tikai nedrīksti atstāt tuvumā kaut ko, kas smaržo pēc ēdiena, tu pat tajās pašās drēbēs, kurās tu, piemēram, esi gatavojis maltīti, nevari iet gulēt teltī," stāsta Eniņa.
Ceļojumā Zane devusies kopā ar franču kulinārijas entuziastu no Kanādas. Viņi nolēmuši lieki netērēt naudu, tāpēc pārsvarā nakšņoja teltī, bet retāku reizi piestāja kādā naktsmītnē, lai atpūstos, nomazgātos un uzlādētu ierīces. Kādudien, izmirkuši un noguruši, viņi tomēr nolēma palikt teltī blakus kādam kempingam un – arī kādam patīkamam pārsteigumam, atminas ceļotāja: "Nelielā attālumā no šī kempinga ir karstie avoti upē. Pārsvarā tās vietas ir diezgan civilizētas, bet tā atradās brīvā dabā. Vienkārši upes malā aug papardes, gatavojas pīlādži, sakrituši koki, un tu vari tajā upē gulēt stundām. Īpaši nakts laikā, kad apkārt gaiss ir vēss, tā sajūta bija neaprakstāma."
Līdzīgi kā nupat piedzīvoto dienvidu puslodē, arī jaunajā ceļojumā viņa pieredzēto iemūžinājusi dienasgrāmatā, kas jau publicēta grāmatas formātā. Tas ir turpinājums viņas pirmajai grāmatai "Nekaunīgais pingvīns", kurā rakstniece izklāsta piedzīvoto Dienvidamerikā. Bet jaunāko grāmatu "Uz Aļasku un atpakaļ" var droši lasīt, arī nezinot, kas bija pirmajā darbā. Līdzās viegli uztveramai valodai elpu aizraujošos piedzīvojumus palīdz uzburt arī daudzās fotogrāfijas. Autore iemūžinājusi, piemēram, iespaidīgos dabas skatus, brīžus no ēdienreizēm, arī kādus kustoņus un to, kā savām rokām skalo zeltu.
"Man dzīvē ir divas kaislības. Viena ir ceļošana, otra ir rakstīšana. Ceļošana ir ārkārtīgi pateicīgs izejmateriāls, ko aprakstīt. Protams, pierakstīt šos notikumus un sajūtas ir zināms izaicinājums, jo dienas ir dažādas. Ir dienas, kurās tu esi ļoti noguris, ir dienas, kurās visu dienu līst lietus un tev nav laika, kad rakstīt, ir dienas, kad datoram ir beigusies baterija un meža vidū to vienkārši nav kur uzlādēt. Bet es ceru, ka es ar to esmu tikusi galā un cilvēki var ceļot man līdzi," pauž autore.
30 tūkstoš kilometru garajā ceļojumā mašīnā skanējušas daudzas dziesmas. Viena no tām ir pagājušā gadsimta 60. gadu ASV rokgrupas "Steppenwolf" slavenā dziesma "Born to Be Wild", kas spilgti iezīmējot šo braucienu. Kopš tā ir pagājuši jau vairāk nekā seši gadi. Taču, kā atzīmē Eniņa, īpašs apbrīns par piedzīvoto rodas tikai tagad, kad aprakstītie stāsti jau ir publicēti grāmatā.
Eniņai izdodas ne tikai spilgti izstāstīt un aprakstīt personāžus, bet arī radīt klātesamības sajūtu, tā norāda grāmatas projektu vadītāja un redaktore Aija Balcere: "Aizverot grāmatu, man gribējās uzzināt, kā šo cilvēku dzīve rit tālāk, ar ko viņi nodarbojas, kāds ir viņu dzīves turpmākais ritējums. Zane ir cilvēks, kas raugās pasaulē ar vērīgu, labvēlīgu skatienu un siltu, atvērtu sirdi, un tas arī atspoguļojas viņas darbos."
Noslēdzot stāstu par Ameriku, Eniņa atklāj, ka tuvākā nākotnē gaidāma jauna piedzīvojumu grāmata un tā būšot par Eiropu.
