Kultūras ziņas

Mārtiņa Brauna «Daugava» Radio kora balsīs

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Mūsdienu latviešu literatūra nevaid gausi!

Pētniece Rita Treija: Latviešu literatūra nevaid gausi

Jūnija beigās Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts izdevis 14 autoru veidotu monogrāfiju “Latviešu literatūra 2007–2015”. Šajā 400 lappušu izdevumā apkopotas autoru apceres par 9 gadu laikā notikušo arvien plaukstošajā latviešu literatūrā.

Folkloristes Ritas Treijas rokās esošā grāmata ar spilgti zaļo karikatūru uz vāka ir jaunākais un apjomīgākais pārskats par to, kas deviņos gados noticis Latvijas literatūrā.

Nepārsteidz, ka atslodzei pētījuma autori labprāt pajoko. Darbs pie monogrāfijas aizsācies jau 2015. gadā, un autoriem bijis jāizlasa simtiem grāmatu.

“Jau šādā, diezgan mazā laika nogrieznī mēs redzam, ka ir lietas, kuras vienkārši ir atšķirīgas – piemēram, ienāk emigrācijas tēma vairākos darbos, uzplaukst veseli žanri - kā fantāzijas un fantastikas literatūra,” stāsta grāmatas sastādītājs, dzejnieks Kārlis Vērdiņš. “Tāpat mums likās svarīgi rakstīt par Latvijas krievu, lībiešu, latgaliešu autoriem. Mēs gribējām parādīt Latvijas literatūru tās daudzveidībā.”

Pavisam grāmatai ir 14 autori –  ne tikai rakstnieki, dzejnieki un ar literatūru saistīti pētnieki, bet arī, piemēram, teātra kritiķi.

“Man liekas, ka tas ir ļoti labi, ka literatūra nav tikai šaurs kaut kāds geto, bet ka literatūra izplūst uz pārējām visām kultūras nozarēm un sadarbojas, ietekmē,” komentē Vērdiņš.

Katrs no autoriem grāmatā pievērsies kādas konkrētas tēmas un problēmas pētniecībai. Folkloriste Rita Treija, kurai grāmata ir zināms sānsolis no ierastā, pētījusi biogrāfiskos aspektus sev tik interesējošā bērnu literatūrā.

“Tur patiesi ir no Dainu tēva un Kārļa Ulmaņa līdz Nīčem un Hitleram, kas tiek pieminēti bērnu literatūrā. Tas varētu būt pārsteidzoši,” stāsta Treija. “Darba gaitā mēs apspriedām kolēģu nodaļas, un domāju, ka tas bija tāds radošs brīdis. Es varētu teikt, ka latviešu literatūra nevaid gausi, bet ir ļoti daudzveidīga un spilgta arīdzan, un ir prieks par šiem gadiem, kas ir bijuši, un par turpinājumu, kas seko.”

Līdzīgās domās ir arī dzejnieks Artis Ostups, kurš grāmatā raksta par modernisma ietekmi latviešu dzejā.

“Tas, ko es secināju, ir – ka tā latviešu dzejas aina šobrīd ir ļoti krāšņa un dažāda un ir ļoti grūti kaut ko sistematizēt, un es pat nemēģināju tik daudz sistematizēt, kā vienkārši izcelt kaut kādas modernisma idejas, kas mūsdienu dzejā ir joprojām aktuālas,” stāsta Ostups. “Mūsdienu dzejā nav tāda vērā ņemama dzejnieka, kurš nebūtu kaut kā ietekmējies no modernisma. Kaut vai tas, ka mēs šodien rakstām bez komatiem, pieturzīmēm, ar mazajiem burtiem un bez atskaņām – tā jau arī ir modernisma ietekme, bet tā šobrīd ir tik vispārīga parādība.”

Vairāk nekā 400 lappušu biezā monogrāfija neesot domāta tikai šauram teorētiķu lokam. Tā varot noderēt arī skolēniem un studentiem un kļūt par noderīgu špikeri, padomdevēju lasītājiem, kuri kādu vērtīgu lasāmvielu palaiduši garām. Tāpat cerēts, ka pētījums uzlabos dialogu starp pētniekiem un rakstniekiem. Tāpēc arī grāmatas vākam izmantotā karikatūra par šo dialogu nav nejauša.

“Varbūt šis dialogs ir emociju pārpilns un kāds jutīsies aizskarts vai, tieši otrādi – glaimots, ieraugot savus darbus apspriestus šajā grāmatā, taču man šķiet svarīgi, ka šī saikne pastāv un ka cilvēkiem rūp literatūra un rakstīt par to,” noslēdz Vērdiņš.  

Ņemot vērā plaukstošo literatūras eksportu, šai grāmatai noteikti sekošot arī turpinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti