Marija Gaļina ir vairāku dzejas un prozas grāmatu autore. Viņas kritiskie raksti publicēti tādos izdevumos, kā “Новый мир” un “Знамень”. Tulkojusi Stīvena Kinga, Šeimasa Hīnī, Kerolas Ennas Dafijasun citu autoru, tai skaitā mūsdienu ukraiņu dzejnieku darbus. Marijas Gaļinas darbi tulkoti itāliešu, angļu un poļu valodās. Gaļina ir prēmijas “Anthologia” un “Московскийсчёт” laureāte.
Marija Gaļina
Dzejniece, prozaiķe, fantaste, kritiķe un tulkotāja.
Dzimusi 1958.gadā Kaļiņinā (tagad Tverā).
Absolvējusi Odesas universitātes Bioloģijas fakultāti.
Speciālizācija - hidrobioloģija un ihtioloģija.
Kopš 1987.gada dzīvo Maskavā.
Bioloģijas zinātņu kandidāte.
Strādājusi Bergenas universitātē.
1995.gadā pametusi zinātni, kļūstot par profesionālu literāti.
Jūlija Gugoļeva darbi vispirms parādījās tā sauktajā samizdatā (“Митинжурнал”, 1986), pēc tam viņa darbi publicēti žurnālā “Юность”, “Знамя”, “Октябрь”, “Критическаямасса”. Gugoļevs izdevis vairākas dzejas grāmatas. Tulkojis mūsdienu dzeju no angļu un skandināvu valodām. Prēmijas “Московскийсчёт” laureāts (2007). Gugoļeva dzejai, no vienas puses, ir tuva rūpīga runas intonācijas izmantošana klasiskās prozodijas ietvaros, no otras – ironiska dzeja un sava veida ironiskās balādes žanrs. 2000.gados Gugoļeva dzeju bagātināja interesanti eksperimenti ar stingrajām strofiskajām dzejas konstrukcijām.
Jūlijs Gugoļevs
Ieguvis medicīnas izglītību.
Strādājis par feldšeri ātrajā palīdzībā, vēlāk televīzijas kanālā NTV, pēc tam – Starptautiskajā Sarkanā krusta komitejā. Pēdējos trīs gadus strādā televīzijā.
Absolvējis Literatūras institūtu un tā aspirantūru.
"Veiksmes kritērijs ir sajūta, kas rodas, piemēram, agrā pavasarī. Kad ar savu īpašo marta-aprīļa zemiskumu sagrābj silts vējš, kad vasara vēl nav pienākusi un viss tikai vēl priekšā – tikai kā solījums. Un tas tevi tik dziļi aizskar, ka tu nodomā: kā gan to visu izteikt skaņā un pēc iespējas neartikulēti!Līdzīgu sajūtu rada izdevies dzejolis. Kad tevi smacē fakts, ka tev ir izdevies noķert un gandrīz nodot tālāk to, ko izteikt cilvēciskā balsī ir praktiski neiespējami," stāsta dzejnieks.
Marijas Gaļinas dzejoļus latviešu valodā pasākumā tulkos Liāna Langa, bet Jūlija Gugoļeva darbus – Arvis Viguls.
"Dzejas sūtņu" projektā Rīgā pēdējo divu gadu laikā viesojās Jeļena Fanailova, Dmitrijs Vodeņņikovs, Andrejs Sen-Seņkovs, Staņislavs Ļvovskis, Andrejs Rodionovs, Ļevs Rubinšteins, Kirils Korčagins, Linora Goraļika, Nastja Deņisova un Fjodors Svarovskis.
Nākamā gada laikā “Orbīta” plāno izdot antoloģiju, kurā būs lasāmi visu minēto dzejnieku darbi oriģinālvalodā un atdzejojumā latviešu valodā. Pie atdzejojumiem strādājis Jānis Elsbergs, Arvis Viguls, Edvīns Raups, Kārlis Vērdiņš, Ingmāra Balode, Pēteris Draguns, Andris Akmentiņš, Aivars Eipurs un Jānis Rokpelnis.
