Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” līdz šim darbojies kā līdzdalībnieks vairāku grāmatu tapšanā, to vidū ir grāmatas „No Jāņiem līdz Murjāņiem” un „Mūžības temperaments”, un nu laiž klajā pirmo – pilnībā pašu spēkiem izdoto grāmatu.
Fonda padomes priekšsēdētāja Žaneta Grende stāsta, ka sākt gribējies ar ko ļoti, ļoti īpašu, un rezultātā tas būs krājums „Es skaitīju un nonācu pie Viena”, kura pamatu veido Ziedoņa dzeja par cilvēka ceļu pie Dieva un lūgšanas. Pirmo reizi izdots pirms 20 gadiem, tas ātri kļuva par bibliogrāfisku retumu.
"Es esmu pateicīga tukumniekam Arnim Šablovskim, kurš, vienreiz ciemojoties pie mums birojā, nolika man uz galda šo grāmatu un teica – Žaneta, šo vajadzētu pārizdot! Viņš mani pārliecināja, ka tas ir pareizais sākums," stāsta Žaneta Grende. "Imants tajā saka – dzīves horizontos laime nav atrodama, tikai vertikālē. Šī grāmata ir par vertikāli, un es patiešām visiem novēlu kāpt pa savu vertikāli, un šī grāmata palīdzēs”.
Atkārtotais izdevums papildināts ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa un mācītāja Induļa Paiča ievadvārdiem, kā arī mācītāja Jura Rubeņa sprediķi Imanta Ziedoņa bērēs, kas grāmatā iekļauts pēcvārda vietā. Tajā izskan vārdi, ka Imants Ziedonis ir brīnums, kas uzdāvināts Latvijai. Ar katru nākamo dienu un gadu mēs to sapratīsim aizvien labāk un labāk, un šī grāmata tam ir spilgts apliecinājums.
"Daudzi cilvēki, ar kuriem šovasar mēs kopā lasījām šo grāmatu, teica, ka viņi ir lasījuši šos dzejoļus iepriekš, bet tagad ar gadiem redz tos citādāk, sev tuvāk. Bet tā ir tāda katra personīga satikšanās ar jautājumiem par visbūtiskāko, un pašā nosaukumā jau Imants ir ielicis to – es skaitīju un nonācu pie Viena. Katram tas var būt kaut kas cits – Viens. Nav tā, ka Imants runā par Dievu tikai kristīgās kategorijās," turpina Žaneta Grende.
Krājums jaunas grāmatas veidolā nāk klajā šonedēļ, bet pirms tam tas jau ieskandināts vairākos pasākumos, piemēram, Baznīcu naktī Baldones baznīcā, kā arī īpašā sarunu ciklā, kuru viens no dalībniekiem bija mācītājs Indulis Paičs, kurš savā lekcijā Torņakalna baznīcā runāja par kristietības, dzenbudisma un latvisko vērtību sintēzi Ziedoņa dzejā.
"Es patiešām domāju, ka Ziedonis mums iemāca vienu lietu – ka tuvošanās Dievam kaut kādā ziņā nav nekas cits (mazliet pārsteidzoši to teikt) kā mācīšanās dzīvot savu dzīvi tur, kur es esmu, un tāds, kāds es esmu," uzsver Indulis Paičs, "Un mans galvenais instruments, meklējot Dievu, patiešām ir vērība, uzmanība, pamošanās iepretim tam brīdim, tai vietai, kurā es esmu."
Žaneta Grende stāsta - kad jau ritēja darbs pie krājuma izdošanas, fonda „Viegli” cilvēkiem bija pārsteigums atklāt, ka pieci dzejoļi no šī krājuma savulaik jau iedziedāti fonda veidotajos albumos, jau ir populāri tautā un tiem radies cits konteksts.
Renāra Kaupera dziesma „Mazā bilžu rāmītī” tautā iegājusi kā mīlestības dziesma, ko dzied arī kāzās, bet izrādās - pašā pamatā tai ir bijis cits konteksts.
"Imanta mājās „Murjāņos”, muzejā ir Jēzus Kristus bildīte. Viņam ir kopumā daudz dažādu bildīšu – gan budisti, gan dievturi, gan Jēzus Kristus, kuram otrā pusē uzrakstīta rindiņa – mazā bilžu rāmītī man ir bilde tava," atklāj Žaneta Grende. "Un tad, kad tu paskaties šādā kontekstā, tad baznīcā šī dziesma skan savādāk nekā kāzās."
Dziesmas un dzejas lasījumi skanēs arī Imanta Ziedoņa grāmatas „Es skaitīju un nonācu pie Viena” atvēršanas svētkos, kas notiks ceturtdien Rīgas Lutera draudzes namā Torņakalnā.
