Krasta ļaudis nav tikai jūras krasts vien, tā ir visa Latvija. Rakstnieka Egona Līva piemiņas balva vienlaikus simbolizē latviskumu, kas atklājas autoru darbos, to akcentē arī žūrijas priekšsēdētājs Ēriks Hānbergs:
”Daži uzskata, ka Egons Līvs un ka darbiem jābūt saistītiem ar jūru, tā nav - mēs visi esam krasta ļaudis. Paldies Ingunai Bauerei, kura senāko vēsturisko slāni ir iekustinājusi, uzrunājusi lasītājus ar populāro grāmatu „Piedod, Karolīne!” Savukārt Imants Ziedonis un Rimants Ziedonis ir pietuvojušies mūsu laikiem. Kā tilts no senās pagātnes un neseno pagātni. Pats galvenais – nacionālā stāja un latviskums.”
Sanāk, ka ar šo grāmatu „Leišmalīte” esam apvilkuši ap Latviju tādu kā apli, lai norobežotos no nelabā, tā, saņemot balvu, saka Rimants Ziedonis: ”Paldies, es to centīšos pastāstīt tēvam. Es šad tad aizbraucu uz Ragaciema kapiem, kur viņš tagad guļ starp zvejnieku dzimtām, kā jau visos piekrastes miestos. Es domāju, ka viņš noteikti novērtēs un priecāsies.”
Nominācijā par labāko literāro ieceri balvu saņēma Liepājas teātris par iestudējumu „Pūt, vējiņi”, bet jauno autoru nominācijā Alise Revdiņa par radošo darbu „Vilka Rīklē”.
Piemiņas balvas „Krasta ļaudis” pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Liepājas kultūras pārvaldi.
”Krasta ļaudis ir ietilpīgs jēdziens, jo mēs esam atšķirīgāki ļaudis nekā kontinenta iekšienē, aiz Latvijas robežas.
Balva ir īpaša ar jūru līdzās, jūras šūpoles, dialekti, kas vēl ir lauciņš nākotnē. Varbūt atradīsim labas grāmatas lībiešu valodā, ar kursismiem pilnas grāmatas. Mēs jau redzam daudzas,” balvas nozīmi kultūrtelpā akcentē Sandra Vensko.
Balva „Krasta ļaudis” Liepājā tiek pasniegta trešo reizi, nākamgad Egons Līvs svinētu savu 90 gadu jubileju, tāpēc gaidāmais pasākums solās būt īpašs. Rakstnieka un publicista Egona Līva vārds literatūrā ir saistīts ar prozu, žurnālistiku, kino un jūrniecību, kas ataino gadsimtiem ilgi pie Baltijas jūras dzīvojošo tautu raksturu un zvejnieku dzīvi.
