Par kaķiem un zvirbuļiem. Zanderes un Runguļa grāmatas bērniem

Dzejas krājums “Kaķis uz klavierēm”

Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Kaķis uz klavierēm” radies, viņai uzzinot par kaķi Frici, kurš pilnmēness laikā regulāri uzlec uz klavierēm, un nevis uzblīkšķina pa taustiņiem, bet gan nostaigā veselu mēnesnīcas mūziku.

“Šī kaķa tēls, kas naktī staigā pa klavierēm un kas nav tāds mīlīgs mincītis, bet ir tāds pārsteigums, negaidītības mirklis – tās acis, kas iemirdzas tumsā un viņa kopdzīve ar mēnesnīcu, mani vienā brīdī pamudināja pameklēt savos dzejoļos kaķi. Izrādījās, ka kaķis tur ir ļoti bieži bijis sastopams,” atklāj dzejniece. 

Kaķa tēlu Zandere meklējusi un atradusi ne tikai savos dzejas krājumos, bet arī dziesmu tekstos, ko savulaik rakstījusi izrādēm. Tverot visu dzejoļu kopumu vienā kontekstā, nākusi atziņa, ka kaķa tēlam viņas dzejoļos vienmēr bijusi daudz plašāka nozīme. “Kaķa un cilvēka kopdzīve, tās attiecības, liecina [..] par abām šīm sugām piemītošo tieksmi vienlaikus būt ļoti brīvam un neatkarīgam, individualitātei, un vienlaikus būt kaut kur piederīgam, kaut kur pieglausties, būt ar kādu kopā. Arī tā kaķīšu pārbagātība sociālajos tīklos nāk no turienes. Kaut kādā ziņā mēs izspēlējam kaķos paši savas jūtas. Dažkārt tas vienkārši ir nepieciešamais mierinājums – kaķis ir mīksts, viņu var paglaudīt, viņš taisa visādus jokus, bet es domāju, ka tā sakne ir dziļāka – 

cilvēka raksturs ir ļoti “kaķisks”, un cilvēks kaķa dabā un savās attiecībās ar kaķi visvairāk meklē pats sevi.” 

Krājums “Kaķis uz klavierēm” ir pastaiga reizē pa grāmatas lappusēm un arī vienu no pašām skaistākajām Rīgas apkaimēm – Āgenskalnu. Pateicoties mākslinieces Anitas Paegles ilustrācijām, šajā gadījumā rīdzinieki atpazīs pazīstamas ēkas, ieliņas un parkus, savukārt citiem tā būs, iespējams, saistoša iepazīšanās, lai pieredzētu grāmatā atainotās vietas arī klātienē.

Dzejas krājums “Zvirbulim nenāk miegs” 

Bērnu rakstnieks un dzejnieks Māris Rungulis pērn nosvinēja 70 gadu jubileju. Par godu šim nozīmīgajam notikumam izdevniecība “Pētergailis” laida klajā autora dzejas krājumu bērniem “Zvirbulim nenāk miegs”.  Tajā lasāmi gan līdz šim vēl nepublicēti dzejoļi un atdzejojumi, gan vārsmojumi no dažādos gados izdotiem krājumiem, piemēram, “Rasas pilieni”, “Vēja spēles”, “Vakara pasakas”, “Balti putu viļņi lēkā” un “Čiepa liepā”. Krāsainu un dzīvības siltumu apliecinošu ilustrāciju birumu sarūpējusi māksliniece Vivianna Maria Staņislavska. 

Taujāts, ko tas īsti nozīmē – rakstīt dzeju bērniem, Rungulis atbild: “Pieaugušo autors, brīžam iegrimis savās privātajās pieredzēs, mirkļu emocijās, koncepcijās, nedomā tik daudz par adresātu, bet, rakstot bērniem, tev jādomā ļoti konkrēti par adresātu, jādomā arī, tieši kādam vecumam tu raksti.

Bērnu dzejas un prozas autoru gan prieks, gan grūtība, gan lāsts ir domāt par to, kā to uztvers un kā tas izskatīsies.”

Dzejnieks uzsver, ka savos darbos bērniem vienmēr ielicis arī paša bērnības pieredzi – kā piedzīvojumus, tā arī pārdzīvojumus. Krājums “Zvirbulim nenāk miegs”, protams, nav izņēmums. Putni viņu ļoti interesējuši kopš agras bērnības, viņa Liepājas laikiem ar dzīvokli, kura logi bija vērsti uz vecu dārzu, pilnu dažādiem putniem. Vēlāk – savā Rīgas periodā – Māris Rungulis ilgus gadus strādāja kopā ar dzejnieku un ornitologu Jāni Baltvilku.

“Mana bērnības, jaunības uzmanība, kuru es veltīju putniem, tās emocijas, kuras putni man bija sagādājuši, tad apauga ar zināšanām, sapratni un daudz ko citu. Rezultātā – putns kā tāds dabīgs tēls man mūžam gājis cauri. Arī tagad,” pauž Rungulis.