«Orbīta»: Mums nav sociālas misijas, taču negribam būt margināli

Tekstgrupai „Orbīta” nav sociālas misijas saliedēt sabiedrību un interese gan par latviešu, gan krievu literatūru un kultūru ir tās dabisks stāvoklis, intervijā Latvijas Radio sacīja tās dalībnieks un viens no dibinātājiem Artūrs Punte.

Tieši šajās dienās „Orbīta” atzīmē 15. jubileju. Tiesa, pagaidām nekādas svinības nav bijušas, jo tiek pārskatīti arhīvi un norit gatavošanās Dzejas dienām. Pēc tam gan varētu būt kāda sanākšana, atzīst dzejnieks.

Viņš atminas, ka „Orbīta” aizsākās vasarā pirms Dzejas dienām, kad saticies ar citiem literātiem - Sergeju Timofejevu, Aleksandru Zapoļu, Žoržu Uaļļiku un Vladimiru Svetovu, lai veidotu Almanāhu. Viņi nolēma, ka cilvēku kopu, kas lasīs Almanāhu, Dzejas dienās varētu saukt par „Orbītu”. Pēcāk šis nosaukums esot „pielipis”.

Punte uzsver, ka „Orbītas” saknes ir meklējamas gan krievu, gan latviešu kultūrā. „Tā ir krievu dzejnieku apvienība, bet ne mazāk svarīgi, ka Latvijas krievu dzejnieku apvienība, kas savu piederību drīzāk meklē latviešu literatūrā,” saka Punte.

Viņš atzīst prieku, ka „Orbītas” dzeja ir pārtulkota latviešu valodā. Vienlaikus ir cerība, ka nākamajā gadā kāds krievu izdevējs varētu Krievijā izdot latviešu dzejnieku darbus atdzejotus krievu valodā.

Taču Punte norāda kādu sociālu mērķu esamību.

„Mēs neuzņemamies kaut kādas sociālas misijas. Tas ir mūsu dabisks stāvoklis. Vienkārši ir grūti iedomāties, kā mēs varētu darīt savādāk. Mēs nekādā gadījumā negribētu noslēgties kaut kādā marginalizētā grupā tikai savējiem (..) Ja kāds tajā saredz integrācijas panākumus, tad ir ļoti labi,” viņš saka. „Ja mēs strādājam integrācijas labā, tad tas ir brīnišķīgi,” norāda Punte.

Tomēr vaicāts par krievvalodīgo iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, Punte saka, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem aizvien „nav pateikts, kā būt”. „Ja latvieši varētu pieņemt savus līdzpilsoņus un nepilsoņus,  ja latviešu kultūra būtu pieņemoša, nevis nospiedoša, tad risinājums atradīsies (..) Šobrīd ar to diemžēl vairāk nodarbojas Krievija – saviem mērķiem, protams,” atzīst dzejnieks.

Jautāts par Latvijas krievu dzejas īpatnībām, viņš uzsver tās urbānismu. To var skaidrot ar faktu, ka krievi koncentrējās pilsētās - nav Latvijas krievu zemnieku. Arī viņš pats ikdienā iedvesmu smeļas Rīgā. Viņam patīk Miera, Briāna un Šarlotes ielu krustojums, Torņakalns un tā apkārtnē kāds esošs pauguriņš, ar tur esošajiem kokiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt