"Dakteri Laiks – palieliniet devu, man lauž visas malas. Ceru, tas ir īslaicīgs salūzums – sāk trūkt možuma, kā agrāk." Tā iesākas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Rodiona Kuzmina ierunātais Irinas Sviridovskas dzejolis. Irina Sviridovska ir viena no septiņām krūts vēža pacientēm, kuras ir dzejoļu grāmatas "Māksla dzīvot" autores. Ideja par krūts vēža slimnieču sarakstītu dzejas grāmatu pieder Evai Gornostajai. Arī Eva kopš 2018. gada ir krūts vēža paciente. Viņa rakstījusi grāmatu par savu ceļu cīņā ar slimību, taču šī gada janvārī uzzinājusi par slimības progresiju un, lai ar to tiktu galā, pievērsusies dzejai: "Man visas tās sajūtas iznāca ārā janvārī ar dzeju. Es rakstīju dzeju. Tas man ļoti palīdzēja. Tas process – grāmatas rakstīšana, dzejas rakstīšana palīdzēja."
Kādā brīdī Eva sapratusi, ka vēlas uzrunāt vēl citas krūts vēža pacientes. Caur kontaktiem un sociālajiem tīkliem izveidojusi dzejas grāmatas autoru kolektīvu. Divas sievietes no Latvijas, četras no Krievijas un viena no Ukrainas.
"Ļoti ātri atsaucās sievietes, un šajā situācijā man bija svarīgi, ka mēs esam no dažādām valstīm. [Lai parādītu], ka vēzis nezina ne valstis, ne robežas, neko.
Ka var atvērt durvis jebkurā pilsētā, jebkurā mājā un ienākt," stāsta Eva.
Un tā ļoti ātri tapa dzejas grāmata krievu valodā "Māksla dzīvot". Dzejoļus ierunāt atsaucās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri. Zīmīgi – dzejas autores ir sievietes, bet tos ierunājuši kungi. Projekts bijis ļoti veiksmīgs, un Eva Gornostaja sapratusi, ka identisku projektu vēlas īstenot arī ar dzeju latviešu valodā. Šobrīd, gan ieskaitot pašu Evu, izdevies nokomplektēt trīs cilvēku lielu komandu – divas sievietes no Latvijas un vienu no Īrijas. Krievu valodas grāmatā autores ir krūts vēža pacientes, taču latviešu valodas grāmatā idejas autore vēlas saglabāt sieviešu kolektīvu, bet iespējamo autoru loks mazās atsaucības dēļ gan nu ir paplašināts.
"Sākumā man bija [doma], ka piedalīties varētu tikai sievietes ar sieviešu onkoloģiju. Tagad es sapratu, ka pārāk šaurs ir tas loks un varbūt [varētu piedalīties] vispār sievietes ar onkoloģisku slimību, kas raksta dzeju ārstēšanās laikā vai pēc tās," teic Eva Gornostaja.
Viena no sievietēm, kura jau atsaukusies latviešu valodā topošajai grāmatai, ir liepājniece Helga Beks. Arī viņa pati ir saskārusies ar šo slimību un šobrīd ir onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" Liepājas nodaļas mentore. Ar prieku atsaukusies Evas Gornostajas aicinājumam un cer, ka dzejas grāmatas būs iespēja izvietot nomācošajās vietās, kur nākas uzturēties onkoloģijas pacientiem, lai kaut mazliet palīdzētu novirzīt domas: "Tur, kur ķīmijterapijas notiek, kur ir nodaļas. Tā doma ir tāda, lai novērstu cilvēkam pārdzīvojumu un drūmās domas, jo ir neziņa, kas būs tālāk un kā būs tālāk. Ļoti daudzi ir palikuši vieni. Kā es. Tas ir ļoti sāpīgi un grūti, jo tad tu sāc domāt visādas muļķības un nevajadzīgas lietas, kas nebūtu vēlamas. Doma ir slimnīcā pamainīt atmosfēru, lai cilvēks atslēgtos no sāpēm, drūmā noskaņojuma. Varbūt viņš pašķirstīs to grāmatiņu vai bukletiņu, kas mums sanāks, varbūt viņš palasīs."
Helga Beks ar dzejoļu grāmatu vēlas parādīt, ka visi onkoloģijas pacienti ir tieši tādi paši cilvēki kā pārējie – ar saviem pārdzīvojumiem, jūtām un pieredzi. Pati Helga novērojusi, kā mainījusies viņas dzeja cauri laikiem: "Piemēram, kad vīrs nomira, man bija ļoti skumja un drūma [dzeja], pēc operācijas man bija citādāka, tagad man atkal ir citādāka."
Īsi pēc operācijas Helga sarakstīja savu dzejoli "Gabaliņš laimes":
Es jau daudz negribu,
Tikai laimīga būt!
Tikai, lai visi laimīgi ir,
Lai visi smaidoši ir!
Tas jau nav daudz,
Un tas jau arī nav maz,
Jo laimei jau nevajag daudz.
Tai pietiek ar smaidu,
Ar sirsnīgu sirdi
Un, protams, mīļiem vārdiem!
Es jau negribu daudz!
Tikai mazu gabaliņu laimes,
Ko dāvāt no visas sirds!
Dzejas grāmatas idejas autore Eva Gornostaja ļoti cer, ka grāmatas tapšanā iesaistīsies nepieciešamais autoru skaits – arī šajā grāmatā Eva vēlētos 7 autores. Tātad nepieciešamas vēl četras. Tāpat Eva Gornostaja vēlētos, ka projekts, līdzīgi kā krievu valodas versijā, noslēgtos ar to, ka sieviešu sarakstīto dzeju savās izkoptajās un skaistajās balsīs ierunātu aktieri.
