„Uzrakstīt dzeju, tas ir uzradīt mūzikas instrumentu, piemēram, vijoli. Vārdos nevar izstāstīt, ko nozīmē uzradīt. Ikviena radīšana nav izstāstāma kā laime, kā mīlestība... bet instruments galu galā tiek radīts. Taču tas paliek mēms, kamēr nav muzikanta, un muzikanti esat un būsit jūs, te sākas pats galvenais - mūsu radītā instrumenta un jūsu spēlēttalantības kopdarbība." Tā dzejas svarīgo mijiedarbi ar lasītājiem kādās Dzejas dienās raksturoja pats Ojārs Vācietis.
Dzejnieka jubileju gaidot, viņa dzejas instrumentu aicinājām spēlēt dažādu profesiju un paaudžu cilvēkus, kam joprojām tuvi viņa darbi. Melodijas, interpretācijas un noskaņas bija atšķirīgas, bet katra spilgta un interesanta, tāpat kā sajūta par Vācieša dzeju kopumā.
„Ojārs Vācietis nav tas, kuru liriski lasīt jubilejās. Jo viņa dzeja ir tāda, ka tā drīzāk atver rētas un rada iekšējas sāpes, bet šīs sāpes bieži vien ir skaistas," par savu Ojāra Vācieša dzejas izjūtu stāsta ārste Dace Matule. Viņa piebilst, ka sāpīgās atklāsmes Vācieša dzejā viņai palīdz attīrīt dvēseli. Viņas šī brīža noskaņai tuvākais ir dzejolis „Mana gudrība ir".
Ļoti personiskas attiecības ar Ojāra Vācieša dzeju ir arī laikraksta „Diena" reportierim Iļjam Poļakovam. Viņa izvēle - dzejolis „Dziesmiņa par mini svārkiem", lai atklātu, cik dažādi ir rakstījis Vācietis.
Ojāra Vācieša bērnu dzeja bijusi par iedvesmu daudzu bērnu iemīļotajai animācijas filmai „Kabata" ar Imanta Kalniņa mūziku. Izrādās tieši Vācieša bērnu dzeja ar savu ritmu un vārdu spēlēm visvairāk mīļa arī uzņēmējam, „Pūre Šokolāde" īpašniekam Aivaram Žimantam.
Visvairāk mūsu uzrunātie cilvēki vēlējās lasīt Ojāra Vācieša mīlestības dzeju, jo tajā atrodama teju neizsmeļama emociju un noskaņu amplitūda.
Jā, mīlestība ir tieši tāda - pie šādas atziņas ne reizi vien sevi pieķērusi dzejniece Andra Manfelde, lasot Ojāra Vācieša dzeju. Viņa Vācieti sajūt kā tuvu, lai arī nekad dzīvē nesatiktu draugu.
Diriģentam Ārijam Šķepastam savukārt tieši šovasar īpaši mīļš kļuvis kāds dzejolis, ko viņš ar savu kori atskaņojis Vācietim veltītā koncertā Dziesmu svētku laikā.
Kinokritiķe Daira Āboliņa atzīst, ka Vācietis viņai saistās tieši ar spēju savienot pretmetus - viņa dzeja sniedz mieru un nemieru vienlaicīgi. Dairai viņš ir sabiedrotais, lai atrastu atbildes uz eksistenciāli būtiskiem jautājumiem.
Ojāra Vācietša sacītais vārds elektrizē, tas dzeļ skaudri un viņa definīcijas ir ārkārtīgi precīzas - tā par dzejnieku saka Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis.
Ir brīnišķīgi, ka katrs mēs atrodam savējo veidu, kā lasīt Ojāra Vācieša dzeju, bet visi mūsu uzrunātie cilvēki arī atzina, ka absolūti precīzi Vācieša dzeja skan tikai tad, kad to runā viņš pats. Kā izteicās Daira Āboliņa - tad ir tāda līdz tirpām emocionāla sajūta, ka kāds ir gandrīz dvēseliski kails tavā tuvumā un tu esi viņam līdzās, apzinies šo uzticēšanos un arī to, ka tas ir kaut kas liels.
Vācietis mūsu tautai ir apjausts lielums, bet ne apjēgts. Mēs paguvām sekot viņa meteora gaitai, bet mēs nepaspējām atšifrēt šo gaitu, un tas ir mūsu vistuvākās nākotnes uzdevums - tā, Ojāram Vācietim aizejot mūžībā, teica cits liels dzejnieks Māris Čaklais. Šķiet, ka šie vārdi tikpat trāpīgi skan arī šodien - jau ar 30 gadu distanci.
