Notiks Raiņa lugai «Indulis un Ārija» veltīti zinātniskie lasījumi

11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks izstāde un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu “Indulis un Ārija”.

1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas “Indulis un Ārija” (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji. 
Izstādes “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām” mērķis ir ielūkoties lugas tapšanas procesā un izsekot tās skatuves gaitām, sākot ar pirmiestudējumu 1912. gadā Jaunajā Rīgas teātrī un beidzot ar “versiju bez vārdiem” – Sergeja Zemļanska iestudējumu Liepājas teātrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada priekšvakarā, informēja Memoriālo muzeju apvienības (MMA) sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Zalāns. 

Izstādi iesāks Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna. Piedalīsies arī aktieri Samira Adgezalova un Raimonds Celms. Savukārt Gaidas Jablovskas priekšlasījums veidots kā ieskats “Induļa un Ārijas” rokrakstu materiālos, kas glabājas apjomīgajā Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Par lugas tapšanas gaitu ne mazums interesantu liecību atrodams arī izstādē eksponētajos iespieddarbos no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas.

Jānis Zālītis centies izsekot “Induļa un Ārijas” tulkojumu vēsturei. Tā sākas ar vācbaltiešu rakstnieka Johannesa fon Gintera un viņa māsas Luzas Feldmanes darbu pie lugas tulkojuma vācu valodā un šobrīd noslēdzas ar Marijas Leinonenas publicējumu somu valodā (2016). Krievu valodā iznākuši divi (Vladimirs Deržavins, Roalds Dobrovenskis) “Induļa un Ārijas” tulkojumi; ir ziņas arī par citu autoru mēģinājumiem veidot lugas “krievu variantu”. Savukārt Līga Ulberte dalās pārdomās par “Induļa un Ārijas” interpretācijām un riskiem, lugas “skatuviskuma” potenciāla realizāciju dažādu režisoru inscenējumos, bet Jānis Siliņš ar plašu vizuālo materiālu analizējis jaunākos “Induļa un Ārijas” iestudējumus – Arnolda Liniņa (1987), Mihaila Kublinska (1999) un Sergeja Zemļanska (2014) interpretācijas.

Izstāde ir Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) un E. Smiļģa Teātra muzeja (Latvijas Kultūra akadēmija) kopdarbs.Izstādes kuratori: Gaida Jablovska, Jānis Siliņš, Jānis Zālītis; mākslinieks – Ints Sedlenieks. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Izstāde skatāma līdz 14. novembrim.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti