Izstāde iekļaujas lasīšanas veicināšanas projektā “Bibliotēka”, un tās mērķis ir pievērst uzmanību lasīšanas nozīmībai, kā arī rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā.
Nacionālajā bibliotēkā izstāde “Dzimtas grāmata” būs skatāma līdz februāra sākumam. Pēc tam tā ceļos uz Liepāju un Rēzekni.
Pirms diviem gadiem projekta “Bibilioteka” īstenotāji izveidoja video stāstu sēriju, kuros pazīstami cilvēki stāstīja par savām bibliotēkām un literatūras nozīmi viņu dzīvē. Viņu vidū bija Imants Lancmanis, Zbigņevs Stankevičs, Vaira Vīķe-Freiberga un citi. Interese par šiem stāstiem sociālajos tīklos, arī no medijiem, bija liela, tāpēc projekta veidotāji spēra nākamo soli – aicināja ģimenes pastāstīt par savām īpašajām dzimtas grāmatām.
“Kāda vērtība grāmatai ir katra mūsu ģimenē. Tāds galvenais fokuss šai izstādei – dzimtas relikvija-grāmata. Mēs aicinājām iedzīvotājus pieteikt savu stāstus. Atsaucība bija samērā liela. Un stāstus izvēlējās žūrija. Visi sēdās kopā pie viena galda un izvēlējās 12 stāstus, kurus tad mēs rādīsim izstādē,” skaidro projekta “Bibliotēka” vadītāja Laima Zēmele.
Žūrijā darbojās mākslas zinātniece Ramona Umblija, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs, Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone un citi. Atlasīt 12 stāstus nebija viegli, jo katrs no pieteikumiem bija gana unikāls, bet izvēle notika par labu tām grāmatām, kas ietekmējušas dzimtas attīstību. Tostarp, piemēram, Ketneru dzimtas grāmata, kas ir nošu krājums, izdots 19. gadsimta vidū un kurā ir Bēthovena uvertīras klavieru spēlei Hugo Ulriha apdarē. Tā atspoguļo gan dzimtas likteņgaitas, gan mūzikas mīlestību, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē.
“Es šo grāmatu nejauši atradu pēc tēva nāves. Bija liela kaste ar vectēva memuāriem un svarīgākajām grāmatām,” stāsta Ketneru dzimtas grāmatas pašreizējā glabātāja Alise Ketnere, kura arī ir mūziķe.
“Uvertīras ir tādas prelūdijas, kas dramatismu izveido, tā kā mākoņi savelkas, un tā es varētu raksturot arī mūsu dzimtas likteni.
Gan vectēvs, gan vectēva biedri bija labi komponisti, bet tas tā arī aprāvās līdz ar Otro pasaules karu, un tāpēc man bija svarīgi to turpināt, to izcīnīt līdz galam.”
Bīriņu dzimtas svarīgākā grāmata savukārt ir 19. gadsimta nogalē izdotā Bībele, kas pārmantota no paaudzes paaudzē.
Šobrīd to glabā Ojārs Ēvalds Bīriņš: “Visi mani senči pie tās ir pieskārušies, un tas man dod kaut kādu spēku un atmiņas par viņiem.”
Antonam Rudovičam savulaik spēku izdzīvot svešumā deva lūgšanu grāmata latgaliešu valodā. Karš viņu izšķīra no dzimtenes, vispirms viņš dzīvoja Vācijā, tad Amerikā, un grāmata viņam visur sekoja.
Tikai pirms nāves Antons lūdza savu lielāko dārgumu nogādāt dzimtajās mājās – Padoles "Korklos", kur viņam pašam tā arī nebija lemts atgriezties. Tur tā glabājas goda vietā jau teju 30 gadus, un nodriskātie vāki liecina, cik nozīmīga tā bijusi savam īpašniekam. Šobrīd grāmatu glabā Ilga Rudoviča. Viņa uzsver:
“Svarīgi, ka šī grāmatiņa ir latgaliski, jo onkulim noteikti, gan Vācijā, gan Amerikā dzīvojot, bija svarīgi lūgties savā dzimtajā, latgaliešu valodā.”
Par saviem dārgumiem dzimtas izraudzījušās gan izdevumus, kas saistīti ar ļoti senu dzimtas vēsturi, gan arī ne tik sen izdotas grāmatas, un stāsti apkopoti no visas Latvijas – par ko gandarīta projekta vadītāja Laima Zēmele.
“No visiem reģioniem mums ir dzimtas. No Balviem. Zemgale ir plaši pārstāvēta, arī Kurzeme. Izstādes atklāšanā visas dzimtas būs iespēja satikt. Viņi ir ļoti priecīgi atbraukt uz Rīgu un piedalīties izstādes atklāšanā,” norāda Zēmele.
Izstādē būs apskatāmas gan visas 12 dzimtu īpašās grāmatas, gan apraksti par tām, gan arī mākslinieces Tatjanas Raičiņecas vizualizācija par katru no tām. Bet, noskenējot QR kodu uz ekspozīcijas stendiem, būs iespējams noskatīties arī videostāstus.
Daļai dzimtu īpašās grāmatas saistās ar ciltskoka apzināšanu. Tā, piemēram, Kozuļu dzimtas grāmatā ir ziņas par teju sešiem tūkstošiem cilvēku astoņās paaudzēs, bet Pošivu dzimtas grāmata vieno vairāk nekā 1300 radinieku un ir kā aka, no kuras smelt tālākajām paaudzēm, tā teic dzimtas pārstāve Iveta Sviklāne:
“Mēs visi saprotam, ka mūsu senči mums ir iedevuši saknes un spārnus. Saknes, lai mēs nepazustu pasaules vējos, un spārnus, lai mēs spētu realizēt savas vēlmes un ieceres.”
Izstādi “Dzimtas grāmata” trešdien, 8. janvārī, atklās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur tā apmeklētājiem būs atvērta no 9. janvāra līdz februāra sākumam, un pēc tam ceļos uz Liepāju un Rēzekni.
