Balvas piešķiršanas pamatojumā rakstniece nosaukta par „mūsdienu īsdprozas meistari".
Īsprozas autore Alise Manro (1931) kļuvusi par pirmo kanādieti, kurai piešķirta šī prestižā balva. Turklāt Manro ir tikai 13. sieviete, kurai tikusi Nobela prēmija literatūrā.
Rakstniece gan lutināta ar balvām jau no pašiem pirmajiem soļiem literatūrā. Manro debijas stāstu krājums „Dance of the Happy Shades" (1968) izpelnījās milzīgu atzinību un Kanādas augstāko literāro prēmiju „Governor General's Award", kura rakstniecei kopumā piešķirta trīs reizes. 2009. gadā Manro saņēma arī prestižo Starptautisko Bukera prēmiju.
2013. gada vasarā 82 gadus vecā Manro paziņoja par savas literārās daiļrades beigšanu. Pēdējā līdz šim iznākusī Manro grāmata ir stāstu izlase „Dear Life" (2012).
Manro proza tiek raksturota kā „ironiska un nopietna vienlaicīgi" un salīdzināta ar lielāko īsprozas meistaru, piemēram, Čehova darbiem.
Manro īsie stāsti publicēti tādu atzītu žurnālu kā "New Yorker" un "The Atlantic" lappusēs, bet latviski ir tulkots rakstnieces vienīgais romāns - „Meiteņu un sieviešu dzīves" (2005).
Nobela prēmiju veido zelta medaļa, diploms un naudas summa, astoņus miljonu Zviedrijas kronu jeb nepilnu 650 tūkstošu latu apmērā.
