82 gadus vecā Erno ir pazīstama ar autobiogrāfiskiem darbiem, kuros viņa iekļāvusi arī savu dzīves pieredzi, piemēram, jaunībā pagrīdes apstākļos veikto abortu un ārlaulības sakaru ar precētu ārvalstu diplomātu.
Erno darbi ir atklājuši viņas ceļu no strādnieku šķiras meitenes uz literāro eliti, pievēršot uzmanību sociālajām struktūrām un viņas pašas sarežģītajām emocijām.
Uzzinot par viņai piešķirto Nobela prēmiju, Erno atzina, ka šī balva ir "ļoti liels pagodinājums" un "liela atbildība".
BREAKING NEWS:
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 6, 2022
The 2022 #NobelPrize in Literature is awarded to the French author Annie Ernaux "for the courage and clinical acuity with which she uncovers the roots, estrangements and collective restraints of personal memory." pic.twitter.com/D9yAvki1LL
Literatūras kritiķi augstu vērtē Erno, kas nekautrējas izlauzties ārpus tradicionālajiem autobiogrāfiskā žanra romānu rāmjiem.
"Viņa ir teikusi, ka rakstniecība ir politiska rīcība, atverot mūsu acis uz sociālo nevienlīdzību. Viņa izmanto valodu kā "nazi", kā viņa to sauc, lai atbrīvotos no plīvuriem, kas sedz iztēli," vēsta Nobela komiteja.
Erno atceras, ka uz rakstīšanu viņu iedvesmoja māte, kas bija spiesta pamest skolu 12 gadu vecumā, bet bija aizrautīga lasītāja un ticēja, ka grāmatas paver ceļu uz labāku nākotni.
"Mana māte vienmēr nomazgāja rokas, pirms atvēra grāmatu," intervijā laikrakstam "The Guardian" atcerējās Erno.
Erno pirms pāris gadiem intervijā laikrastam "The New York Times" stāstīja, ka sākusi rakstīt vēl studiju laikā augstskolā, bet izdevēji noraidījuši viņas pirmo romānu kā "pārāk ambiciozu".
Viņa atsākusi rakstīt jau pēc 30 gadu vecuma, kad bija precēta divu bērnu māte un strādāja par franču valodas skolotāju.
"Mans vīrs pēc pirmā manuskripta zobojās par mani, tādēļ es izlikos, ka rakstu nevis romānu, bet gan doktora disertāciju," intervijā atceras Erno.
Kad slepus sarakstīto romānu publicēja prestiža izdevniecība, Erno vīrs bijis dusmīgs un teicis: "Ja tu varēji slepus sarakstīt grāmatu, tad esi spējīga arī uz krāpšanu."
Vēlāk viņas laulība tika šķirta, bet Erno to uztvērusi kā brīvības iegūšanu.
Ārpus Francijas viņa visvairāk pazīstama ar darbu "Gadi" (Les Années), kurā Erno dzīves pieredze savijusies ar Francijas jaunāko laiku vēstures notikumiem.
Latviešu valodā ir izdots Erno romāns "Sasalusī sieviete" (La Femme gelée), kas tiek raksturots kā "ceļojums ne pārāk tālā pagātnē (50.–60. gadi), kad skolas nebija jauktas un divas pasaules – meitenes un zēni – raudzījās viena uz otru caur aizliegtā un pieņemtā deformējošo prizmu".
"Šajā darbā autore runā par joprojām aktuālo vīrieša un sievietes vienlīdzības tēmu. Abiem ir vienāda izglītība, bet viņai vienai jāuzņemas rūpes par māju, bērniem. Vienkārši tāpēc, ka viņa ir sieviete," teikts grāmatas aprakstā.
Fragmenti no šī darba lasīti arī Latvijas Radio ēterā.
Pagājušogad Nobela prēmiju literatūrā saņēma salīdzinoši mazpazīstamais Tanzānijā dzimušais rakstnieks Abdulrazaks Gurna.
Tādēļ šogad pirms uzvarētāja paziņošanas izskanēja minējumi, ka Nobela komiteja varētu godināt kādu plašāk pazīstamu autoru, piemēram, Mišelu Velbeku, Mārgaretu Atvudu, Haruki Murakami vai Salmanu Rušdi, kurš augustā cieta uzbrukumā.
Nobela prēmiju literatūrā visbiežāk ir saņēmuši tieši Francijas autori; Erno ir jau 16. laureāte no Francijas.
Nobela prēmijas ieguvējiem pienākas 10 miljonu Zviedrijas kronu (ap 925 000 eiro) naudas balva.