Projekts dod iespēju iztulkot latviski citu Eiropas valstu labākās bērnu grāmatas. Līdz šim jau klajā nākuši seši darbi bērniem un pusaudžiem, kas tulkoti no zviedru, islandiešu, lietuviešu un norvēģu valodas, un šonedēļ tiem piepulcējies septītais – somu ilustratores Lauras Mercas bilžu grāmata “Tūkstoš un viens radījums”. Tā domāta bērniem no četru gadu vecuma un ļoti radošā un sirsnīgā veidā iepazīstina ar visdažādākajiem dzīvniekiem, sākot no peles līdz zilonim.
Berlīnē dzīvojošajai somu māksliniecei Laurai Mercai patīk eksperimenti ar dažādiem mākslas žanriem un izteiksmes veidiem. Viņas grāmatiņa bērniem ''Tūkstoš un viens radījums'' tapusi rotaļās ar tušu.
Savā mājaslapā viņa apraksta grāmatas tapšanas sākumu: viņa noklāja savas darbnīcas sienas un grīdu ar papīru. Izšļakstīja tušu, ļāva tai plūst un lika lietā dažādus neierastus darba rīkus - pindzeles, špakteles, koka gabaliņus, irbulīšus un sūkļus. Drīz viņa pamanīja dzīvniekam līdzīgu atveidu un tad jau apzināti sāka vilināt ārā dažādus dzīvniekus no tušas traipu džungļiem.
Tagad šie tušas dzīvnieki apdzīvo viņas grāmatu, to papildina arī ar Aivo Jervinenu kopā radītie teksti, ko no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
“Manuprāt, ilustrācijas ir gluži burvīgas, arī fantāziju raisošas. Un katrā tekstā ir par vienu dzīvnieciņu vismaz viena interesanta nianse, kas piesaista bērna uzmanību, liek uzdot jautājumus.
Piemēram, kaut vai par ūdens bifeli. Kāpēc atlido putns – lopu gārnis – un kāpēc viņš var atļauties uz šī lielā dzīvnieka muguras ēst? Vai par krokodilputnu, kas ēd krododilam no rīkles. Interesanti ir arī tas, ka lielākā daļa tekstiņu beidzas ar jautājumiem un uz dažiem no tiem, kas nav tikai retoriski, grāmatas beigās ir arī atbildes. Un tad es, piemēram, iztēlojos, ka mamma vai tētis ar bērnu izdomā savu atbildi un tad viņi var pārbaudīt, kāda ir atbilde grāmatas beigās,” stāsta Maima Grīnberga.
Maima Grīnberga zināma kā meistarīga gan bērnu, gan pieaugušo grāmatu tulkotāja no somu un igauņu valodas, novērtēta ar daudzām balvām, un viņa nebeidz uzsvērt, ka tulkot tieši bērnu grāmatas ir vislielākā atbildība.
“Piemēram, šo grāmatu pēc manis un redaktora pārlasīja vēl divi bioloģijas speciālisti. Jo vienmēr var gadīties, ka es tulkojot esmu kaut ko ne tā sapratusi, un tad var rasties kaut kāda bioloģiska muļķība, kas bērnam iespiežas atmiņā. Un pāris lietas patiešām atradās. Piemēram, nedrīkst bērnam un viņa vecākiem aplamības mācīt par dzīvnieku apspalvojumu un tamlīdzīgi.
Patiesībā, tulkojot bērnu grāmatas, tā atbildība ir vislielākā, jo kurš tad lasīs tās pieaugušo grāmatas, ja bērnus kaut kas būs atbaidījis no grāmatām?” atzīmē Grīnberga.
Pavisam nesen Maima Grīnberga iztulkojusi arī igauņu bērnu rakstnieka Anti Sāra grāmatiņu bērniem ''Perts sprukās'', kas jau gaida savu izdošanu Latvijā, bet šobrīd viņa strādā pie Andrusa Kivirehka grāmatas pieaugušajiem “Zilais ragainais dzīvnieks” tulkojuma, kas esot ļoti mīļš un tuvs darbs arī viņas pašas sirdij.
Tulkotāja nu jau aptuveni gadu pastāvīgi dzīvo Somijā, mazā ciematiņā, kas saucas Sulkava. Lai arī profesijas specifikas dēļ krīze viņas darba un dzīves ikdienu nav būtiski mainījusi, sākotnēji viņa izjutusi paniku, kas nu jau daudzmaz norimusi. Šo pirmdien viņa bijusi laimīga atkal apmeklēt darbu atsākušo ciematiņa bibliotēku.
Grīnberga stāsta: “Mūsu bibliotēka bija atvērta, bibliotēkas darbiniecēm bija sejas vairogi... Ja pareizi saprotu, tad lielo pasākumu tomēr šogad nebūs Somijā. Ir atcelts man te blakus esošās Savonlinnas operas festivāls, nebūs arī augustā notiekošā lielā Helsinku festivāla. Visi lielie sarīkojumi ar atcelti.
Kā vakar man viens atrakstīja brīnišķīgu terminu, ar ko mēs visi patiesībā sirgstam, tā ir “nezinformācija”. Tā kā paldies šīs vārdu spēles radītājam, tā patiešām ir kārtīga “nezinformācija”, kas valda. Bet tagad jau ir tā kā mazliet vienkāršāk, jo ir jau tā kā pierasts pie tā, ka notiek pārmaiņas.”
Maimas Grīnbergas tulkotā somu autores Lauras Mercas grāmatiņa “Tūkstoš un viens radījums” ir jau septītais izdevums, kas iekļaujas projektā “Bērnu Eiropa”, ko ar Eiropas Savienības atbalstu īsteno izdevniecība “Liels un mazs”. Līdz šim jau iznākuši tulkojumi no zviedru, islandiešu, lietuviešu un norvēģu valodas, un tās visas ir aktuālas grāmatas bērniem dažādos vecuma posmos. To vidū, piemēram, ir labestības un sirsnības cauraustā zviedru grāmata pašiem mazākajiem “Mazie nakts stāsti”, kā arī lietuviešu grāmata “Sibīrijas haiku”, kas komiksa veidā stāsta par nopietniem vēsturiskiem notikumiem.
Izdevniecības projektu vadītāja Kristīne Jonuša uzsver, ka sērijā cenšas iekļaut literāri un mākslinieciski augstvērtīgas grāmatas, kas top sadarbībā ar labākajiem Latvijas tulkotājiem.
Viņa stāsta: “Pirmkārt, mēs cenšamies atlasīt dažādus žanrus, lai būtu gan dzeja, gan proza, gan bilžu grāmatas, gan tagad arī komiksi. Tāpat svarīgi ir uzrunāt dažāda vecuma bērnus un jauniešus par dažādām tēmām. Mums ir svarīgi, lai tās ir grāmatas, kas dod iespēju iztēloties, iedziļināties, iejusties sarežģītos, neērtos, nesaprastos un aizkustinošos stāstos. Un arī, protams, atlasot no dažādām valodām, var just arī dažādo kultūru ietekmi. Tā kā tas ir dialogs starp valodām, valstīm, dažādiem autoriem un ilustratoriem.”
Kopumā projekts “Bērnu Eiropa” šobrīd paredz deviņu grāmatu izdošanu, un tuvāko divu mēnešu laikā nāks klajā divas pēdējās šī projekta grāmatas – abas tulkotas no igauņu valodas. Tā būs grāmata par skolu piecus līdz astoņus gadus veciem bērniem “Visi ir visgudrākie”, ko tulkojis Guntars Godiņš, un grāmata nedaudz vecākiem bērniem “Stāsts par Sandristu, Muristu, mazo draudzeni un neredzamo Akslistu” Maimas Grīnbergas tulkojumā.
