Taujāts, kur rasta iedvesma veidot izdevumu “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām”, Artis Ostups Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" piesauc reiz Berlīnē skatīto mākslinieka Juliana Rozefelta video instalāciju (vēlāk arī filmu) “Manifests” ar aktrisi Keitu Blanšetu tās centrā. Tad nu nācies secināt, ka manifests kā izpausmes forma arī mūsdienu māksliniekiem ir interesanta, un būtiski, ka saistoša šķiet ne tikai reiz uzrakstītā izzināšana, bet arī jaunu manifestu radīšana. Viņš gan piebilst, ka
mūslaikos, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, manifests ir vairāk individuāla, ne grupas izpausme.
Jaunajā izdevumā ir virkne vēsturiskajam avangardam piederīgu tekstu, tostarp viens no pazīstamākajiem – Marineti “Futūrisma dibināšana un manifests”.
Lūkojot pēc lielu rezonansi raisījuša piemēra no Latvijas, mākslas zinātniece Stella Pelše vispirms atgādina par Voldemāra Matveja 1910. gadā publicēto manifestu "Krievu secesija": “Pēc tam sekoja diskusija presē, kur mākslinieki diezgan karsti apsprieda, kas ir "daba" un "māksla", un kā šos jēdzienus vajadzētu saprast. Tā bija viedokļu sadursme starp vairāk konservatīviem un modernistiski ievirzītiem autoriem.” Desmit gadus vēlāk Matveja tēzes izrādījās nozīmīgas arī Rīgas mākslinieku grupai.
Savukārt viens no jaunākajiem mūslaiku Latvijas manifestiem, ir Preiļu konceptuālistu radītais. “Šis manifests līdzinās daudziem citiem mūsdienu manifestiem, jo tāda tīra, avangardiska attieksme pret mākslu ir, ja ne gluži neiespējama, tad maz ticama. [..]
Ironiska attieksme ir klātesoša jebkurā mūsdienu manifestā – gan pret pašu žanru, gan pret pašām radikālajām idejām, kas tiek paustas. Līdzīgi arī ar Preiļu konceptuālistu manifestu – tas ir vienlaikus gan nopietns, gan nenopietns teksts,” pauž Artis Ostups.
Grāmata “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām”, kā norāda tās sastādītājs, varēja būt divas vai pat trīs reizes biezāka. Atlasot tekstus svarīgi bijuši vismaz trīs principi: viens no pirmajiem – atlasīt hrestomātiskus tekstus, kam bijusi plaša ietekme mākslā un kultūrā, otrs – vairāk formāls – lai manifesta teksts pats par sevi būtu kā mākslas darbs, bet trešais – parādīt saistību starp manifestiem, jo īpaši starp avangarda tekstiem. Tikpat svarīgi bijis iezīmēt manifesta attīstību pēckara pasaulē, ņemot vērā, ka 20. gadsimta otrās puses manifesti atšķiras no gadsimta sākumā tapušajiem.
Lielākā daļa grāmatā “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” iekļauto tekstu latviešu valodā tulkoti pirmo reizi.
