Piemēram, rakstnieks Pauls Bankovskis ar ārvalstu izdevējiem jau parakstījis līgumu vēl arī par divu citu viņa grāmatu izdošanu angļu mēlē. Viena no tām ir “Čeka, bumba un rokenrols”, kas nule kā guvusi atbalstu Rakstnieku savienības rīkotajā konkursā, un iepriekš tulkota arī čehu un somu valodā.
“Ar somu izdevēju un čehu izdevēju, tā bija tīrā veiksmes spēle, jo es pats neko nemeklēju ne Somijā, ne Čehijā. Somu izdevējus, kā man vēlāk stāstīja, vispār bija vienkārši uzrunājis tikai grāmatas nosaukums – bija ieraudzījuši grāmatu, kurai nosaukumā ir vārds “rokenrols” un tas viņiem bija licies interesanti,” stāsta Bankovskis.
Vairāk nekā 10 gadus ar Latvijas literatūras eksportu darbojās Latvijas Literatūras centrs, kas tika izveidots arī kā atbilde toreizējai Rakstnieku savienības nespējai to darīt.
Taču pēc centra agonijas 2015. gadā rudenī šīs funkcijas vismaz līdz 2019. gada sākumam atkal ir Rakstnieku savienības pārziņā.
“Būtībā pa šo laiku mēs esam visu to sistēmu uzbūvējuši no jauna. Viņa ir sākusi strādāt un darboties, un mūsu aģenti aktīvi darbojas visos Eiropas grāmatu tirgos, aicinot izdevējus nākt un iepazīties ar latviešu literatūru,” klāsta Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Viņš rāda grāmatas, kuras atbalstu izdošanai ārvalstīs saņēmušas pērn. To vidū arī Raiņa, Joņeva, Ingas Ābeles darbu tulkojumi. “Eksotiski, protams, ir Noras Ikstenas grāmata, kas Indijā iznāca. Laikam jālasa ir no otras puses. Arī Inesei Zanderei tās mazās grāmatiņas – re, kur “Lupatiņi” abi divi – gan arābu, gan igauņu valodā,'' viņš min piemērus.
Rakstnieku savienība četras reizes gadā rīko konkursu Latvijas literatūras izdošanai ārvalstīs. Pērn atbalstīti 36 projekti, kopā no valsts līdzekļiem piešķirot gandrīz 105 000 eiro, un līdz šim tikpat liels skaits projektu arī šogad – piešķirot gandrīz 111 000. Visu finansējumu projekts nesaņem uzreiz.
Viens no galvenajiem atlases kritērijiem – darbs ir bijis nominēts literatūras balvām, un par to jābūt interesei no ārvalstu puses.
“Varēju jau visu laiku un biežāk tos konkursus rīkot, ja būtu lielāks finansējums, jo es domāju, ka pieprasījums šobrīd ir ļoti liels, un mūsu problēma ir tā, ka mēs jau to pieprasījumu vairs nespējam apmierināt,” pauž Jundze.
Ja agrāk vairāk atbalstīja dzejas eksportu, jo tas bija vienkārši lētāk, tad tagad tiek tulkoti arī romāni un ir liela interese arī par bērnu grāmatām. “Protams, ka ir patīkami tas, ka tādējādi varbūt tavas grāmatas izlasa drusku vairāk lasītāju nekā te pie mums, Latvijā. Tas varbūt ir galvenais, jo nekādus zelta kalnus tas jau nevienam, protams, neatnes,” saka Jundze.
Nākamo konkursu literatūras eksportam Rakstnieku savienība izsludinās jau nākamnedēļ – 10. jūlijā, bet šogad pēdējo – 10. oktobrī. Tas, cik projektu varētu atbalstīt, pagaidām nav zināms.
