Netikumīgie, Jupis Šņupis un labās rīmes – 10 (un vairāk) latviešu mūsdienu dzejas grāmatas bērniem un jauniešiem

Septembris Latvijā tiek saukts par dzejas mēnesi. Tas ir saistīts ar Raiņa dzimšanas dienu 11. septembrī, un jāatzīst, ka rudens kopumā ir tāds dzejai pateicīgs laiks – vairāk tumsas, vairāk apceres, vairāk laika pārdomām par sevi un pasauli. Ja tomēr melanholija nav lasītāja mērķis šoruden, tad noteikti vērts ieskatīties bērnu dzejas plauktiņos. Latviešu bērnu dzeja ir skanīga, asprātīga, gudra un, jā, reizēm pat ļoti izglītojoša, bet ne didaktiska. Šajā bagātīgajā piedāvājumā izcelt tikai 10 latviešu autoru dzejas grāmatas ir grūti un pat neiespējami, taču te nu tas ir – dzejas grāmatu saraksts, no kura var ņemt un lasīt ikvienu. Lasiet paši un kopā ar bērniem! Skanīgas un aizraujošas lappuses garantētas.

"Bikibuku" sērija

Dažādi autori, dažādi mākslinieki
Izdevējs – "Liels un mazs"

Nereti dzirdu jautājam, kā un ar ko vispār sākt bērna iepazīstināšanu ar dzeju. Droši atbildu, ka vislabāk sākt ar "Bikibuku" sēriju. Tās ir simts un vēl viena maza grāmatiņa, katrā grāmatiņā viens latviešu autora dzejolis bērniem kāda latviešu mākslinieka ilustrācijās. Pirmkārt, sērijas grāmatām ir pateicīgs izmērs, tās labi iegulst mazā lasītāja plaukstiņās, kā viegli paķeramas līdzi ģimenes izbraucienos. Atceros laiku, kad manai meitai bija viens gads, mēs cēlāmies un gājām gulēt ar "Bikibukiem", tas bija kā rituāls, bez kura nedrīkstēja sākties diena vai bez kura miegs nelikās tik salds. 

Šādā veidā ir iespēja iepazīties gan ar bērnu dzejas klasiku, gan mūsdienu autoru devumu, turklāt aizraujoši ir pētīt katras grāmatiņas vizuālo noformējumu – tehniku, mākslinieka redzējumu un dzejoļa sajušanu. Turklāt ideja par dzejoļa uzzīmēšanu ir viegli realizējama arī mājās, tādas mazas grāmatiņas kopā var veidot arī par citiem, sērijā neiekļautajiem, dzejoļiem. Un pēc tam, kad būsiet izlasījuši katru grāmatiņu simts un vienu reizi, nebrīnieties, ka ne tikai jūs, vecāki, bet arī bērni būsiet no galvas apguvuši kaudzīti dzejoļu. Ļoti daudz zaķu ar vienu šāvienu. 

Ieva Samauska "Pavasaris lapsas alā"

Māksliniece Liene Mackus
Izdevējs – "Liels un mazs"

Ievas Samauskas "Pavasaris lapsas alā" ir ļoti pavasarīga grāmata, taču es teiktu, ka rudens sākumā to lasīt būtu īsti laikā. Īpaši, ja esat viens no tiem cilvēkiem, kam ne īpaši patīk tumsa, drēgnums un aukstums. Samauska grāmatā dzejas formā stāsta par mūžseno ziemas un pavasara cīņu. Pavasarim jau tūliņ, tūliņ jābūt klāt, bet ziema šo iesprostojusi lapsas alā. Tik ļoti vēl gribas valdīt un saldēt! Autorei izdevies šo seno ziemas un pavasara varas cīņu attēlot tik neparasti, savukārt ziema tajā atklājas tik šarmanti, ka pretoties ir gandrīz neiespējami. Palasiet, piemēram, dzejoli "Bet varbūt viss daudz agrāk sākās?", kur teicamnieks "pavasarītis uz papildu nodarbībām franču valodā un dabaszinībās gāja", bet tikmēr "ziema šautriņas meta jumtistabiņas logos". Autores radītās personifikācijas tiešām iepriecina. Un tad vēl dzejolis "Kā iepriecināt ziemu, saraksts", pēc kura izlasīšanas sametas kauns, ka ziema tik nemīlēta un apsaukāta, jo "zem ledus bruņām pukst sirds un jūt". 

Protams, grāmatā ir milzum daudz pavasara – sprāgstoša, sprakstoša un koši zaļa. Dzejoļi "Saules negausība" un "Tunelis" ir divi visskaistākie, ko pārlasīt un no kuriem smelt spēku, kad tumsas kļuvis par daudz. Iesaku bērniem, vecākiem, skolotājiem. Te ir daudz laba materiāla ne tikai dzejas tēmas apguvei, bet arī dabaszinībām.

Marts Pujāts "Ej nu ej"

Māksliniece Lāsma Pujāte
Izdevējs – "Liels un mazs"

Marta Pujāta dzejas grāmata "Ej nu ej" ir labs pierādījums apgalvojumam, ka bērnu dzeju vislabāk sajūt un sadzird tieši bērni. Ļoti labi atceros laiku, kad pirmo reizi lasīju šo grāmatu, un lasīju kā jau pieaugušie to dara – šķīru pa lapai uz priekšu, lasīju, lasīju, viss, vāki ciet. Tad es grāmatu lasīju priekšā savai meitai, un viņa man šo tekstu atvēra pavisam citādāk. Meitas dzīvā reakcija – smiekli par tapetīšu noķēpāšanu vai sajūsma par dzelteno traktorīti, jūtams sastingums dzejolī par baltajām jāņogām vai prieks par notikumiem tramvajā – ļāva man sajust šo dzeju. Līdz ar viņas dzīvo reakciju teksts atdzīvojās un ieskanējās. Es jutu aizkustinājumu brīdī, kad zirnekļa acīs iemirdzējās visa pasaule, viszinīgi pasmaidīju dzejolī par vietām, kuras vairs nešķiet tik interesantas, kad pieaugam, bet dzejolis par meitu, vecmāmiņu un čupakabru mani ieveda gandrīz vai Matrix cienīgos prāta mežģos.

Marta Pujāta dzejas grāmata "Ej nu ej" 2021. gadā ieguva Latvijas Literatūras gada balvu kā labākā grāmata bērniem, un es ticu, ka tas nav tikai par literārajām kvalitātēm, bet arī par māku radīt maģisku pasauli, kurā vārdi veido asociācijas, sajūtas un atmiņas.

Inese Paklone "Zvēru barošana"

Māksliniece Gundega Muzikante
Izdevējs – "Pētergailis"

Ineses Paklones dzejas grāmata "Zvēru barošana" pierāda, ka dzeja nav tikai rīmēs sakopoti vārdi. Dzeja var būt stāsts, dzeja var būt pārdzīvojums, un dzeja var būt arī bagātīgi izzinošs materiāls, kā tas ir tieši Paklones grāmatas gadījumā. "Zvēru barošana" ir lielisks papildinājums tematiskajai "kā dzīvo zvēri" grāmatu kolekcijai. Ticu, ka arī jūsmājās ir mazie dabas pētnieki, kas varētu stundām ilgi šķirstīt enciklopēdijas un pētīt visu par faunu. Tad iesaku lasīšanai arī "Zvēru barošanu", kurā autore skanīgos dzejoļos iepazīstina ar dažādiem dzīvniekiem un to mīļākajiem ēdieniem. Lasot Paklones dzejoļus, droši var turēt līdzās arī kādu dzīvnieku enciklopēdiju – salīdzināt informāciju, pārbaudīt to, papildināt zināšanas. Re, sanāk vesels mācīšanās process! 

Ļoti skaista ir satikšanās ar grāmatas mākslinieci Gundegu Muzikanti, kas papīra griezuma tehnikā radījusi ilustrācijas, kuras rada sajūtu, ka katru lapu un dzīvnieku tajās gribas noglāstīt. Turklāt ilustrācijas tieši tāpat kā teksts mudina izzināt, pētīt un turpināt mācīties. Māksliniece atstājusi vietu arī bērnu radošumam. Mūsmājās īpašu interesi raisīja kādā lapā uzzīmētās sarkanās astes. Lasījām, pētījām un meklējām līdz atradām, ka tās pieder sarkanajām pandām, nevis vāverēm, kā bijām izdomājušas sākumā. Lūk, kāda, dzejas grāmatas iedvesmota, mācīšanās!

Juris Kronbergs "Mākoņu grāmata"

Māksliniece Anete Melece
Izdevējs – "Liels un mazs"

To, ka dzejas grāmata iegūst papildu dimensiju līdz ar attiecīgā mākslinieka pieskārienu, pierāda arī Jura Kronberga "Mākoņu grāmata". Mākslinieces Anetes Meleces ilustrācijas šīs grāmatas lapās rosina vēmi pašam sākt zīmēt, veidot, līmēt, gleznot mākoņus. Nu, vai vismaz tos cītīgāk pavērot.Tos sārti rūsganos mākoņus, kas saskaņojušies ar kļavu aiz loga. Dienas laikā viss sārtums zūd. Tad tos, kas atspīd visos pelēkajos, zilajos un baltajos toņos un ēnojumos. Mākoņi skrien, plūst, mainās. Mākoņi kaudzēs, līnijās, caurumaini un tādi, kas izskatās pēc dinozauriem (tā saka mana nu jau gandrīz piecgadīgā dinozauru mīļotāja). Jums noteikti vajag Jura Kronberga "Mākoņu grāmatu". Tā palīdzēs beidzot pacelt degunu gaisā, jo pēc pirmajiem autora dzejoļiem un Anetes Meleces ilustrācijām tā vien gribēsies ieraudzīt visu aprakstīto. Grāmata liks pārdomāt lietu mūžīgo virzību un nebeidzamību reizē. Viss mainās un vienlaikus ir tepat. Gluži kā mākoņi.

Juris Kronbergs ir bērnu dzejas klasiķis, kas nu jau kādu laiciņu uz mums raugās no mākoņa maliņas, savukārt Anete Melece šobrīd ir īsta zvaigzne. Nepaskrieniet garām mākoņiem.

Zane Zusta "Labrīmes, kas mudina bērnu izaugt par labu cilvēku"

Māksliniece Krista Miltiņa
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"

Visaizraujošākais bērnu dzejā ir vērot, kā tajā plaukst autora drosme ķimerēties, spēlēties un griezties virpulī ar valodu. Zanes Zustas bērnu dzejas grāmatas nosaukums "Labrīmes, kas mudina bērnu izaugt par labu cilvēku" vismaz man, vēl grāmatu nelasījušai, lika domāt par dzejoļiem ar kādu gandrīz vai didaktisku saturu. Taču autorei drīzāk izdevies radīt dzīvrīmes, ikdienrīmes – dzejoļos atklājas ainas, kuras atpazīs gan bērni, gan vecāki. Skanīgos pantos literārais varonis piedzīvo gan pirmā zoba izkrišanu, gan brīžus, kad tik ļoti gribas konfekti, bet pusdienās jāēd zupa. Labrīme par ačgārno ģērbšanos šķita pat ļoti pazīstama mūsmājās, arī reizēm piktā, bet brīžiem ļoti sagurusī mamma likās, hmm, kaut kur redzēta. Zanes Zustas skanīgajām rīmēm labi piestāv arī mākslinieces Kristas Miltiņas gaumīgās ilustrācijas. Abu autoru kopdarbs atkal jau izdevies un liek domāt, ka šī grāmata noteikti būs iecienīta daudzās latviešu lasītāju mājās.

Tas, ko pilnīgi noteikti jūtu autores veikumā, ir mīlestība un cieņa pret bērniem, bet vēl vairāk te ir interese par šo tik plašo pasauli, kurā vārds var labi rīmēties, bet var arī sasmīdināt vai iedrošināt.

Kārlis Vērdiņš "Tētis"

Mākslinieks Reinis Pētersons
Izdevējs – "Liels un mazs"

Ja mēs runājam par literatūru kā par iespēju iepazīt dažādo un atpazīt tajā sevi, tad Kārļa Vērdiņa dzejas grāmata "Tētis" veic tieši šo funkciju. Mēs jau sen esam izkāpuši no tradicionālās ģimenes kastītes, kurā mamma ir ģimenes rūpes, bet tētis – stprais plecs. Ģimenes ir tik dažādas, cik dažādi esam mēs. Arī tēti ir katrā ģimenē citādāki, savādāki, jocīgāki vai pavisam parasti. Ir tēti, kas krogos meklē kašķi. Tad ir tādi, kas, mašīnā braucot, lamā citus satiksmes dalībniekus. Vēl ir tādi, kas vāra putru un noglāsta galvu, un arī tādi, kas pukst par visu un visiem. Ir strādīgie un slinkie tēti, jautrie un nīgrie, rūpīgie un paviršie tēti. Šķir, lasi un sameklē savējo.

Un vēl grāmatai ir izcils Reiņa Pētersona mākslinieciskais noformējums. Es vēl esmu piedzīvojusi laikus, kad zīmuļu asināšana bija tieši tēta darbs. Tas bija ļoti īpaši, kā viņš arī asu nazi visus nolauztos zīmuļus padarīja atkal spicus. Jā, kaut kāds neparasts sentiments piemīt šai grāmatai.

Marija Luīze Meļke, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Agnese Krivade, Kārlis Vērdiņš "Netikumīgie"

Dzejoļi Kristas Burānes dokumentālajai dzejas izrādei
Mākslinieki Pauls Rietums, Agate Lielpētere, Liāna Mihailova, Sanita Adoviča
Izdevējs – "Liels un mazs"

Lasot dzejas krājumu "Netikumīgie", var domāt un aizdomāties par daudz ko, un ticu, ka domas un pārdomas atšķirsies no lasītāja vecuma un dzīves pieredzes. Šis ir krājums pusaudžiem, kas tapis pēc tam, kad "Dirty Deal Teatro" vairākkārt izrādīta režisores Kristas Burānes izrāde ar tādu pašu nosaukumu un kurai īpaši tapusi konkrētā vairāku autoru dzeja. Es aizdomājos par to, vai arī biju tāda pusaudze – spuraina, nepakļāvīga, dumpīga, tāda, kādus tos redzu "Netikumīgajos". Netikumīgā. Nē, protams, nebiju, bet tieši tāpēc tik aizraujoši lasīt to, ko jūt un varētu just mūsdienu pusaudži. Domāju arī par pusaudžu adatainumu un pieaugušo nemākulību tos uzrunāt. Tas vairākkārt parādās arī dzejā, kuros atklājas arī skolotāja tēls. Par tiem autori rakstījuši te līdzjūtīgi, te mazliet izsmējīgi, te ar sāpēm, citviet ar ilgām. 

Cik labi, ka kāds raksta pusaudžiem! Viņi gan jau tikai nobolīs acis, bet kaut ko noteikti arī izlasīs. Varbūt pasmiesies, jo atradīs tur sevi, klasesbiedru, bet varbūt nodomās – kā viņi zināja?!

Lote Vilma Vītiņa "Ūdenstornis"

Izdevējs – "Liels un mazs"

Lotes Vilmas Vītiņas "Ūdenstornis" ir ļoti īpaša grāmata, kurai jāļaujas. Tā jālasa, lēni jāšķir lapu pa lapai un jāpadodas autores tekstiem un to mākai aizvest lasītāju pagātnē – tajā burvīgi trauslajā laikā, kad iekšējās pusaudzības vētras lika norobežoties, paslēpties un aizmukt. Vienlaikus ir liela vilkme šo grāmatu paturēt tikai sev. Kaut kāds liels trauslums ir tajā visā, ka gribas pasargāt, satīt siltā šallē un uzsmaidīt. Neatceros pēdējo reizi, kad, grāmatu paņemot rokās, jutu tādu mulsumu, jo nebija ne jausmas, kas tas ir un ko no tā visa var sagaidīt. Es teiktu, ka "Ūdenstornis" ir kas ļoti, ļoti mūsdienīgs, bet vienlaikus tik pazīstams. Šajā mazā izmēra grāmatā ir autores tušas zīmējumi un mazi komiksi, te ir arī dzeja un īsi prozas tekstiņi, kurus var pielīdzināt miniatūrām vai minimām. Kopā tas veido vienotu veselumu – vēstījumu par jauna cilvēka iekšējo pasauli, te ir skaisti pirmās mīlestības pārdzīvojumi, un te ir arī ūdenstornis – kā iekšpasaules kodols, kaut kas, ko paturēt tikai sev vai dalīties ar pašu, pašu tuvāko.

"Ūdenstornī" ir tik daudz jaunībai pazīstamu nianšu, un man ir milzīgs prieks un pat lepnums, ka latviešu literatūrā tapis tik gudrs, bet tajā pašā laikā arī ļoti pieejams literārais darbs.

Inese Zandere "Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti"

Mākslinieks Reinis Pētersons
Izdevējs – "Liels un mazs"

Ja kaut mazliet interesējaties par mūsdienu latviešu bērnu dzeju, tad Ineses Zanderes vārds jums nav svešs. Grāmata "Iekšiņa un āriņa" ir jau gandrīz leģendāra, tāpat no sirds iesaku arī krājumus "Brīnumbēbīša gads", "Kaķis uz klavierēm", "Bērns, kas neiekrita" un vēl, un vēl. Inese Zandere burvīgi prot rakstīt bērniem saprotamā valodā. Šoreiz īpaši vēlos izcelt dzejoļu grāmatu "Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti", kas ir prieks ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Tā ir grāmata – glābiņš īstās krīzes situācijās. Autore ir personificējusi un iedzīvinājusi gan ultrasonogrāfijas veikšanu (tagad tas ir grāfs Ulrihs, kas mācījies spiegu skolā, dzejolis "Ulrihs Ultrasonogrāfs"), gan šļirci un katetru, kas savā raksturā ir izteikti pretstati (dzejolis "Šļirce un Katetrs"), gan asinsanalīžu veikšanu, gan sirds pārbaudi. Zanderes radītajos pantos dzīvo arī Jupis Šņupis, kas pēc šīs grāmatas izlasīšanas noteikti iedzīvosies arī jūsmājās, jo tik skanīgi nosauktas iesnas diez vai dzirdēsiet kur citur. Un tad vēl visi pārdzīvojumi, slimnīcā esot, kad ir garlaicīgi, kad nevar paņemt līdzi mīļo mājdzīvnieku, kad ir vientuļi un mazliet skumji. 

Visā, ko raksta Zandere, jaušama cieņa pret bērnu, pret šo mazo, bet ļoti gudro cilvēku, pret tā pasaules redzējumu. Zandere nenoniecina, bet gan iedrošina. Lai grāmata "Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti" ir palīgs un iedrošinājums droši pārvarēt saaukstēšanās sezonu.

Grāmatas bērniem – izlases un idejas

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti