“Šis krājums ne velti nosaukts “Post factum”, tajā liela loma ir redaktoram, kas ietvēris arī 90. gadu periodikā izkaisīto dzeju un sakārtojis šī krājuma kompozīciju. Līdz ar to dzejas krājums ieguvis tādu kā liktens smagumu, bet nevarētu teikt, ka tas ir pesimistisks. Tādu grāmatu es nekādā gadījumā negribētu radīt – mūžam beigas, beigts un pagalam,” tā dzejnieks Jānis Rokpelnis.
Savukārt krājuma redaktors Kārlis Vērdiņš to raksturo: “Vēl nekad viņa dzeja nav bijusi tik lakoniska un koncentrēta, vēl nekad viņš tik ļoti nav uzticējies lasītājam, kuram atliek vai nu saprast Rokpelni no pusvārda, vai arī izsijāt caur pirkstiem veselu bibliotēku, lai viņa rakstīto atšifrētu.”
Jānis Rokpelnis (1945) studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas Universitātē, pabeidzis filozofijas studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Izdevis vairākus dzejas krājumus, eseju krājumus, romānu, scenārija autors vairākām animācijas filmām. Bijis redaktors lielam skaitam jauno autoru dzejas un daiļliteratūras grāmatu. Dzejnieks saņēmis Baltijas valstu prestižāko balvu – Baltijas Asamblejas balvu (2000), kā arī vairākus nacionālus apbalvojumus (Literatūras gada balvu, žurnāla “Latvju Teksti” balvu, Ojāra Vācieša prēmiju u. c.).
