"Krājumā „ Krekls”, kas tapis pēdējo četru gadu laikā, ir daudz ūdeņu un audeklu, varbūt neapzināti esmu mēģinājusi attaisnot nepiepildīto tekstilmākslinieces aicinājumu. Šķietami rāmā ikdiena, nedaudz sirreālas sadzīves ainiņas, dienu mežģīnes un mierīgā upe plaisā no gaisā jaušamā sprieguma. Iespējams, aiz upes līkuma un egļu jaunaudzes dun ne vien drīzie pavasara pali, bet nekad īsti nenorimušie kari. Sieviete manā krājumā vienlaikus tamborē mežģīnes, auž kāzu kleitu un bruņukreklu savam mīļotajam, meklējot patvērumu sev un ievainotajai pasaulei,” tā Ruta Štelmahere.
“Jaunajā krājumā daudz dramatisku, traģisku dzejoļu. Taču netrūkst dabiskas rotaļības. Bet visu apkļauj Dieva un cilvēku mīlestība kā krekls. Dzejnieces dzīve rit Daugavas krastā. Un viņas dzejā ir daudz ūdeņu - gan metafizisku, gan vārdā sauktu - tie ir Latvijas upju vārdi, viņas likteņa upju vārdi,” krājumu raksturo tā redaktors Jānis Rokpelnis.
Māksliniece un dzejniece Ruta Štelmahere (1965) dzejoļus publicē kopš 1983. gada. Izdoti dzejoļu krājumi “Ieskaties sēklai acīs” (1998), “Klēpis” (2011, autores ilustrācijas), par kuru autore saņēma Literatūras gada balvu dzejā. Ruta Štelmahere beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādā par skolotāju Jēkabpils mākslas skolā.
