Apgāda pārstāve Kristīne Ilziņa norāda, ka Rubeņa grāmata tapusi lēni – sešu gadu laikā. Tās "mērķis nav bijis rāma un "pareiza" atbilžu grāmata”. Tas drīzāk ir autora pieredzes un atziņu pieraksts, cenšoties saprast sevi un attiecību dziļumus.
Rubenis atklājis, ka vēloties kļūt par ceļabiedru lasītājiem un kopā mācīties dzīvot. Aplūkojot grāmatā gan seksualitāti un garīgumu, gan laulību un šķiršanos, gan arī daudzus citus jautājumus, autors ļauj noticēt ilgstošu un kvalitatīvu attiecību iespējai. Viņš motivē izvērtēt esošās attiecības un atklāt to potenciālu. Tos, kuru attiecības pagātnē nav izdevušās, grāmata iedrošina mēģināt vēlreiz, bet šoreiz citādāk, klāstīja Ilziņa.
Dr. theol. Juris Rubenis ir viens no Latvijā ļoti respektētiem teologiem. Būdams mācītājs, Rubenis ir salaulājis tūkstošiem mīlestības spārnotu pāru un bijis pastorāls padomdevējs tikpat daudziem tūkstošiem pāru attiecību krīzē.
Grāmatas ievadā viņš saka: "Esmu sev jautājis: kāpēc cilvēki, kuriem ir tik daudzas iespējas veidot skaistu kopīgo dzīvi, tik stūrgalvīgi, kurli un akli paši savu dzīvi sagrauj? Kāpēc cilvēkiem, kas savas izpratnes robežās vēlas attiecības saglabāt, tas tomēr neizdodas?” Grāmatas autors secinājis, ka attiecību sākumā neviens tām nav gatavs.
Viens no Rubeņa skolotājiem Niklauss Brančens no Lasāla institūta Šveicē saka: "Jebkuras dziļas attiecības prasa no mums darbu mūža garumā. Ja šis darbs netiek paveikts, attiecības kļūst virspusējas vai galu galā beidzas. Juris Rubenis parāda, kā nezaudēt drosmi pacietīgā savstarpējo attiecību darbā."
Ilziņa norāda, ka grāmata nav tikai teorētisks apcerējums. Tā ir koša, krāsaina un daudzpusīga – kā pašas attiecības. Rubenis savu tekstu ir ilustrējis un papildinājis ar īpaši šim nolūkam radītām Lindas Daņiļevskas gleznām, ar Māra Subača zīmējumiem un pasakām, ar ekskursiem citu domātāju – savu skolotāju – atziņās un pat ar vingrinājumiem.
"Tāpēc grāmata rosina domāt par to, ko cilvēks var sniegt cilvēkam, draugs – draugam, vīrietis – sievietei un sieviete – vīrietim," teicis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
