Sajust, kā latviešu dzeja materializējas ķīniešu valodā, ir ļoti fascinējoši – atzīst sinoloģe Ieva Lapiņa. Viņiem bijusi sava atdzejošanas stratēģija, ko varētu raksturot kā trīspakāpju tulkošanu.
“Tas pirmais iespaids, ka man patīk, kā tas izskatās! Nu ne jau velti tās ķīnzīmes tiek zīmētas kaligrāfiski. Tiešām ļoti patīk, kā tie dzejoļi izskatās, bet, kā tie izklausās – es neesmu vēl dzirdējusi,” savus pirmos iespaidus par krājumu raksturo Māra Zālīte.
Vizuāli tā ir neliela, bronzīgi zeltaina grāmatiņa, kuras katrā atvērumā var izlasīt dzejoli latviešu valodā un turpat novērtēt, kāds tas izskatās, pārvērsts hieroglifos jeb ķīnzīmēs.
“Pirms gada Māra Zālīte mani uzrunāja ar lūgumu, lai es iztulkotu dažus dzejoļus, ko bija domāts nolasīt ķīniešu valodā Ķīnā. Es mazliet apjuku, jo mana pārliecība ir, ka jātulko uz savu dzimto valodu, tas izdodas vislabāk, un tad man radās cita ideja,” stāsta Ieva Lapiņa.
Tā kā Latvijā nevienu ķīnieti, kurš varētu paveikt šo darbu, Ieva Lapiņa neatrada, viņai radās ideja uzrunāt Vācijā iepazīto ķīniešu dzejnieku, ģermānistu Liu Huižu un par vidutāju aicināt savu dzīvesbiedru Franku Kraushāru, kura dzimtā valoda ir vācu.
Tādējādi Franks atdzejoja dzejoļus vāciski, Ieva izveidoja interlineāro tulkojumu vāciski, bet Liu Huižu, balstoties uz šo materiālu, veica galveno tulkojumu ķīniski.
Franks Kraushārs ir pieredzējis Ķīnas lirikas atdzejotājs vācu valodā, bet latviešu lirikas atdzeja vāciski viņam bija jauna pieredze.
“Nu, protams, ka es arī tulkojot centos iejusties tās valodas formā, mēģināju arī pārnest ritmu,” atklāj Franks Kraushārs.
“Tad mēs pārsūtījām dzejoļus Liu Huižu, un abi bijām patīkami pārsteigti par rezultātu. Viņš bija ļoti labi sapratis šo dzejoļu garu.”
“Tie ir tiešām atdzejojumi, tie nav vienkārši tulkojumi. Viņa pieeja ir ļoti poētiska. Viņš ir varbūt dažās vietās improvizējis, bet tas ir noteikti attaisnojies,” pauž Ieva Lapiņa.
Ieva Lapiņa un Franks Kraushārs iepazīstina ar dzejoli „Puķe, neskaties”:
Krājums tikko nācis klajā un Franks Kraushārs cer, ka tā radīs atbalsi ķīniešu lasītājos: “Ķīnā sabiedrības interese par dzeju ir ārkārtīgi liela. Un īpaši par tulkoto ārzemju dzeju. Līdz ar to šai grāmatiņai noteikti būtu reālas iespējas arī nokļūt Ķīnas grāmatu tirgū”.
Pati Māra Zālīte godīgi atzīst, ka nelolo īpašas cerības iekļūt Ķīnas tirgū, bet mazs kultūras sakaru āķītis šī grāmata tomēr ir. Pats galvenais - grāmatas izdošana ir cieņas apliecinājums trīs izcilu tulkotāju darbam
“Man bija svarīgi, lai nepazūd šis tulkošanas fenomens. Turklāt šie visi trīs cienījamie cilvēki to darīja bez nekādas atlīdzības, pilnīgi brīvprātīgi, savas profesionālās aizrautības un intereses dēļ. Un man tas liekas tik cienījami.
Un tā ir arī tāda vesela tulkošanas pieredze, kas var noderēt arī citiem,” stāsta Māra Zālīte.
Viņa neslēpj, ka jūt arī apbrīnu pret ķīniešu valodas speciālistiem, jo šī valoda šķiet gluži neiespējami sarežģīta.
Grāmata „15 dzejoļi” ar Māras Zālītes dzejoļu atdzejojumiem ķīniešu valodā tikko nākusi klajā izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Tiek gatavots grāmatas atvēršanas pasākums, kurā piedalīsies arī ķīniešu dzejnieks Liu Huižu.
